Uztrauktais ārsts: “Demenci vecāka gadagājuma cilvēkiem var atpazīt, kamēr vēl nav par vēlu!”

Advertisement
Advertisement

Vecuma demence ir viena no mūsdienu visbiežāk sastopamajām slimībām. Ārsti to sauc par mūsdienu pasaules katastrofu, kas tikai gaida savu laiku. Katru gadu pacientu skaits tikai palielinās.

 

Statistika biedē: tagad pasaulē ik pēc 4 sekundēm tiek diagnosticēta “vecuma demence”. Un kas ir vissliktākais, no šīs diagnozes neviens nav pasargāts.

Raksta turpinājums
Šodien jums pateiks, ka ir demence, kā to atpazīt un ko mēs varam darīt, lai to novērstu.

Demence vecākiem cilvēkiem

Demence ir neārstējama slimība, kas izraisa smadzeņu šūnu nāvi. Slimību raksturo smagi augstākās nervu sistēmas darbības traucējumi. Tā izpaužas kā garīgo spēju, zināšanu un prasmju krasa samazināšanās, kā arī nespēja iegūt jaunas prasmes. Personai, kas cieš no demences, ir bojāta atmiņa, domāšana, runa. Viņš praktiski nespēj pieņemt lēmumus un novērtēt, kas notiek.
Precīzi demences cēloņi nav noteikti. Šajā jomā notiek daudz pētījumu, taču demence joprojām ir noslēpums. Pastāv teorija, ka viens no riska faktoriem ir “nepareiza” smadzeņu novecošanās. Par šo tēmu ir daudz teoriju, bet neviena no tām nav pierādīta.

Ar vecuma izraisītu demenci ir svarīgi pēc pirmo pazīmju pamanīšanas konsultēties ar ārstu. Jo agrāk slimība tiek atklāta, jo lielāka iespējamība ir tās palēnināšana un simptomu izpausmes samazināšana. Mēģināsim tikt skaidrībā, kad jāuztraucas un jādodas pie ārsta.
5 DEMENCES PAZĪMES

1. Atmiņas traucējumi

Persona kļūst aizmāršīga, slikti atceras nesenos notikumus. Biežāk atceras jaunības notikumus, kurus viņš ļoti labi atceras.

2. Uzvedības izmaiņas

Bieži cilvēki pakāpeniski zaudē interesi par saviem hobijiem, un daži uzdevumi viņam kļūst par grūtu. Var būt nevērības un nolaidības pazīmes. Cilvēks spēj pilnīgi parūpēties par sevi, bet par to viņam jāatgādina.

3. Problēmas ar orientāciju telpā laikā

Bieži gadās, ka cilvēks apmaldās divus metrus no savas mājas. Tāpat notiek arī tā, ka cilvēks domā, ka viņš dzīvo notikumos pirms 20 gadiem.

4. Problēmas ar domāšanu

Var rasties grūtības izpildīt ikdienas ikdienas uzdevumus. Tas prasa vairāk laika, un process izskatās sarežģītāks.

5. Komunikācijas problēmas

Cilvēki ar demenci var noslēgties, saziņa sāk viņus apgrūtināt.
Daudzi ārsti uzskata, ka galvenais veids, kā cīnīties ar demenci, ir agrīna diagnostika. Galu galā visi aprakstītie simptomi var izpausties tikai pēc 10-15 gadiem no slimības sākuma. Un līdz tam laikam, diemžēl, smadzeņu atmiņas centru piektā daļa atmirst. Un šajā gadījumā neviena ārstēšana nebūs efektīva.

Tagad ārsti aktīvi strādā, lai izstrādātu demences diagnosticēšanas metodi agrīnā stadijā. Viena no šīm metodēm varētu būt diagnoze pēc asins analīzes. Zinātnieki cer, ka viņi varēs noteikt noteiktu ķīmisko sastāvu asinīs, kas kalpo kā signāls slimības agrīnai stadijai. Bet, diemžēl, slimība joprojām ir neārstējama.
Demences ārstēšana vēl nav iespējama, bet to var novērst. Lai izvairītos no plaušu vēža, jums jāpārtrauc smēķēšana. Lai novērstu sirdslēkmi, jums vajadzētu pareizi ēst un dzīvot aktīvo dzīvesveidu. Un ko darīt, lai novērstu demenci? Diemžēl precīzu atbildi uz šo jautājumu nav, jo tā cēloņi nav zināmi. Bet ir daži pieņēmumi.
DEMENCES PROFILAKSE

1. Smadzeņu treniņš

Visefektīvākais veids, kā novērst demenci, ir tā pastāvīgā slodze ar jaunu informāciju un darbībām. Ar smadzenēm viss ir tāpat kā ar muskuļiem: tām pastāvīgi jātrenējas, lai saglabāt labu formu. Dažādas mīklas un krustvārdu mīklas rosina kritisku domāšanu. Tas ir sava veida smadzeņu apmācība, kas palielina tās neiroplasticitāti un neļauj pasliktināt kognitīvās funkcijas.
90. gadu sākumā Čikāgā tika veikts viens liels pētījums. Medicīnas centra zinātnieku grupa sāka uzraudzīt 1175 pacientus vecāki par 65 gadiem. Katram pētāmajam tika piešķirtas balles no 1 līdz 5, pamatojoties uz to, cik bieži viņam bija jānodarbojas ar informācijas uztveri un apstrādi. Tas varētu būt, piemēram, televīzijas skatīšanās, grāmatu lasīšana, krustvārdu un citu mīklu risināšana.

Pacientu ikgadējas pārbaudes ilga 12 gadus. Eksperiments parādīja, ka katra papildu balle deva īpašniekam divkāršu smadzeņu funkciju pasliktināšanās palēnināšanu. Bet ir vēl viena lieta: starp tiem 148 cilvēkiem, kuriem bija diagnosticēta Alcheimera slimība, slimība progresēja aptuveni par 42% ātrāk ar katru papildus baļļu skaitu.

Tādēļ mēs ar zināmu pārliecību varam teikt, ka smadzeņu treniņš, bez šaubām, kavēs slimības rašanos un simptomu parādīšanos. Bet slimība attīstīsies vairākas reizes ātrāk.
2. Spiediena kontrole

Saskaņā ar pētījumu tika konstatēts, ka augsts asinsspiediens var būt saistīts ar garīgo spēju traucējumiem. Austrālijas zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu ir grūtāk tikt galā ar testiem, kas saistīti ar vizuālās informācijas uztveri. Tāpēc ļoti svarīgi ir saglabāt normālu asinsspiedienu.

3. Fiziski vingrinājumi

Fiziska slodze ir nepieciešama ikvienam, neatkarīgi no vecuma. Un vecākiem cilvēkiem tas ir īpaši svarīgi. Fiziskā aktivitāte palīdz palēnināt smadzeņu novecošanu un apturēt kognitīvo funkciju pasliktināšanos. Regulāri vingrinājumi ļauj vecāka gadagājuma cilvēkiem ilgāk saglabāt prāta spējas. Nesenie pētījumi liecina, ka arī uzturs ir svarīgs.
Slavenais akadēmiķis Bekhterevs uzskata, ka mūsu smadzenēm ir nepieciešama pastāvīga attīstība. Demence ir vecāka gadagājuma cilvēku slimība, bet jādomā par profilaksi, sākot ar jaunību. Mēģiniet vienmēr likt smadzenēm darboties, dot tām darbu. Neesi slinks, strādā ar sevi, lai saglabātu prātu skaidru līdz vecumam.

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Nākamais raksts

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 18:55 20.04Valdis
Uzraksti LATVIEŠU valodā! Šo apģērba gabalu sauc par Žaketi!!
0 1 15:14 30.03Una
Manuprāt ši kūka ir viegli pagatavijama es iesaku šo kūku noteiktj un personām kurām garšo iesaku nogaršot arī šokolādes desu.
0 0 10:06 21.03Enija
haha
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Kontakti | Noteikumi | Par sīkdatnēm | Pasaule caur vārdiem | Fotogrāfija & video | Ceļotājs, kurš gandrīz ceļo | © Torno.lv 2012 - 2024