Bērna dzimšanas apstākļi

Pētnieki ir noskaidrojuši, ka grūtniecība pirms 19 un pēc 35 gadiem ir saistīta ar lielu risku kā pašai mātei, tā arī bērnam. Kaut gan pēdējo trīsdesmit gadu laikā grūtniecību skaits agrīnā vecumā ir samazinājies, vēl aizvien katrs desmitais bērns pasaulē mammai dzimst pusaudžu vecumā. Turklāt , vairākumā gadījumu šī problēma raksturīga mazattīstītajām valstīm.

Kas attiecas uz vēlīnu grūtniecību, tad sieviešu skaits, kurām pirmdzimtais piedzimst pēc 35 gadiem, pieaudzis apmēram 5 reizes pēdējā pusgadsimta laikā. Tas vairāk attiecināms uz valstīm ar attīstītu ekonomiku. Taču pat šo datu pietiek, lai izanalizētu, kā mātes vecums ietekmē mazuļa dzīvi.

Izrādās, ka jaunu mammu (līdz 19) un vecāku māšu (pēc 35) bērniem ir paaugstināts cukura līmenis asinīs salīdzinājumā ar bērniem mātēm vecumā no 20 līdz 25 gadiem.

Pārāk jaunu mammu bērni biežāk dzimst pirms laika, biežākas problēmas ar svara trūkumu, slikti aug. Bet skolas laikā šiem bērniem bieži vien ir problēmas ar mācībām. Iespējams, pēdējais pamatojas ar to faktu, ka jaunajiem vecākiem nav tik daudz laika un iespēju palīdzēt atvasītei iegūt izglītību.

Bet vecāku māšu bērniem, kaut arī piedzimst pirms laika, reti ir problēmas ar augšanu un, kā likums, samērā labi mācās. Arī kopumā ņemot, tādiem mazuļiem ir lielākas iespējas vispusīgai attīstībai nekā jaunāku un bieži vien ne tik turīgu mammu bērniem.

Pēdējā laikā mammas pašas izvēlas dzemdēt pēc 30 gadu vecuma, kad jau stingri stāv uz kājām, tā kā problēmas ar veselību kļūst lielākas. Turklāt, ar katru gadu vairāk. Tāpēc ideāls vecums bērnu dzemdēšanai (pēc zinātnieku viedokļa) – 34 gadi.

Teksasas zinātnieki pat noteikuši, ka sieviete, kurai pirmdzimtais dzimis 34 gados, jebkurā vecumā jutīsies par 14 gadiem jaunāka (un viņai būs atbilstoša veselība) nekā tā, kurai mazulis dzimis 18 gados. Ne visi eksperti šādam viedoklim piekrīt, vēršot uzmanību uz to, ka daudzu somatisku slimību gadījumos dzemdēt veselu bērnu bez kaitējuma pašas veselībai ar gadiem samazinās.

Tāpēc mātēm iesaka pievērst uzmanību ne tik daudz pašas vecumam, cik veselības stāvoklim, vispārējiem dzīves apstākļiem un bērna perspektīvām. Visbiežāk tieši no 25 līdz 30 gadiem sievietes ar lielāku prieku kļūst par mātēm – kad ar mācībām tikušas galā un izklaides arī apnikušas.

Tādā vecumā bērna personīgā dzīve vecākus vairāk interesē un aizrauj, ar bērnu ļauj izveidot uzticības pilnas attiecības. Toties ar lielu atšķirību gadu ziņā radīt savstarpēju sapratni jau grūtāk, tāpēc attiecībās valda drīzāk nevis mīlestība, bet vecāku diktāts.