Un reiz šai skandalozajai jaunkundzei gadījās pabūt Disnejlendā. `Izrādījās,ka maniem lasītājiem, kuri paziņoja, ka amerikāņi kopumā ir resni – ir taisnība, bet es, kas bļaustījās, ka tas ir stereotips – muļķe` – raksta Ļena Miro. Mēs nolēmām uzzināt un padalīties ar tevi, kas gan blogerei lika izmainīt savu viedokli.

Amerikas iedzīvotāji

`Es spriedu par visu Ameriku pēc čupiņas dzīvošanai dārgām vietām, kur mēdzu būt pati. Tur ir daudz lauksaimniecības restorānu, skaistu zobu, slaidu ķermeņu, bet jogas studiju – simtreiz vairāk nekā ātrās ēdināšanas vietu. Un, lūk, šajās privileģētajās vietās amerikāņi tiešām ir slaidi un skaisti. Viņiem ir nauda tam, lai neēstu mēslus un ir brīvais laiks tam, lai trenētu ķermeni ar fitnesu. Bet tā nav visa Amerika. Ne tuvu visa.

Disnejlenda – lūk, tā vieta, pēc kuras var spriest par to, kā izskatās vidusmēra amerikāņu ģimene, kā tā ir ģērbusies, ko tā ēd. Vidusmēra amerikāņu ģimene ir ģērbta mēslos no universālveikala, kurā apģērbs tiek pārdots blakus desmit dolāru vērtām galda lampām, tualetes papīram un čipsiem.

Mamma – valis man asociējas ar `piešautiem` bridžiem, ierautiem bezizmēra ļumīgā pakaļā un apmetni – izpletni ar ziedu rakstu. Tētis – tā ir beisbola cepure ar futbola komandas logotipu un T-kreklu, kuru pērk uz svara: 5 kg T – kreklu par 1 dolāru. Resnie bērni apģērbti pasaku varoņu stiklotos, sintētiskos kostīmos un rij mēslus. Starp citu, mēslus rij ne tikai bērni. Mēslus rij visi: mammas, tēvi, vectēvi, vecmāmiņas. Tonnām.

Disnejlenda – milzīgs komplekss ar vairākām viesnīcām tās teritorijā un bezizmēra stāvvietu. Tur ir desmitiem restorānu, no kuriem neviens nav pienācīgs. Ne tādā nozīmē, ka dārgs un moderns, bet tādā, kurā es varētu pagremot kādus nebūt vienkāršus salātiņus ‘organik’, bez ķimikālijām. Stāvot rindā, es apskatu pūli. Resns, resna, resns, resna, resns, resna – un tā tālāk, līdz bezgalībai.

Visas uzturēšanās dienas laikā Disnejlendā es neieraudzīju nevienu labu figūru. Ķermeņi dalījās uz resniem (9 no 10) un `normāliem` ( ne visai neveselīgi resni, bet arī ne sportiski). Šie ķermeņi visu laiku kaut ko gremoja, sūca un laizīja: čipsus, popkornu, saldējumu, ledenes. Un visi šie cilvēki atstiepās uz Disnejlendu savās mašīnās. Vidusmēra amerikāņu mājsaimniecība – tā ir 2 mašīnas. Amerikāņi ja arī iet kājām, tad tikai līdz ledusskapim.

Tā ir cita Amerika – tā, no kuras mums vienkārši ir jāizvairās. Vairāk kustieties. Nedzenieties pēc lēta rijamā. Ēdiet mazāk, bet labāku. No tā, ko jūs ēdat, ir tieši atkarīga ne tikai jūsu veselība, bet arī jūsu laime. Mani vienmēr izbrīna amerikāņu antidepresantu statistika: amerikāņi tos lieto tonnām.

Es nesapratu no kurienes tādi skaitļi. Pabijusi Disnejlendā, saprotu: mēsli, kurus rij amerikāņi, izmaina viņu asins sastāvu. Cilvēki kļūst depresīvi. Un tas ir ļoti skumji.

Mums ir jāizvairās no tāda likteņa. Nerijiet mēslus. Vairāk staigājiet kājām. Necentieties katrā izdevīgā gadījumā iegāzties automobiļa krēslā. Esiet veseli, vispār!`

Redakcijas padoms

Protams, daļa taisnības Ļenas vārdos ir. Ātrās uzkodas un mazkustīgs dzīvesveids nonāvē cilvēku, nemaz nerunājot par izskata pasliktināšanos. Taču arī Amerikā ir pilnīgi dažādi cilvēki. Katrs pats izvēlas, kādam viņam būt un kādu dzīvesveidu ievērot. Bet mums vajag vienkārši tiekties pēc labākā un sekot savai veselībai.


Bet vai tu piekrīti Ļenas Miro viedoklim? Pastāsti mums komentāros un padalies ar rakstu ar saviem draugiem soctīklos!