Tu nokritīsi, kad uzzināsi no kā taisa spīdumu lūpām. Tagad es vienmēr jutīšu šo smaržu...

Advertisement
Advertisement

Godīgi sakot, kad es pirmo reizi dzirdēju, ka lūpu krāsas un spīduma ražošanai izmanto zivs zvīņas, tad nenoticēju. Bet pameklējot informāciju, sapratu ka tā ir taisnība.

 

Izrādās, ka zivju paliekas jau sen izmanto kosmētikā. Zvīņu ekstraktam ir unikāls perlamutra spīdums, tāpēc tas tiek izmantots, lai iegūtu perlamutra pigmentu lūpu krāsas - guanīnu.

 

 

 

Raksta turpinājums
Kaut arī guanīnu faktiski taisa no atkritumiem, no tā nevajadzētu baidīties. Tas ir ekoloģiski tīrs un nekaitīgs pigments. Tas bija sastāvā lielākajai daļai padomju lūpu krāsu un acu ēnu. Bet guanīna ražošanas tehnoloģiju oficiāli atzina ar Zivsaimniecības PSRS № 101 ministrijas oficiālu apstiprinājumu no 15. marta, 1979.
Tomēr mūsdienās guanīns tas tiek izmantots reti, jo tā ražošana ir ļoti dārga. No 100 kilogramiem zvīņu sanāk vien 1 kg perlamutra, un šis process ilgst 7,5 dienas!
Tagad zvīņu ekstraktu aizvieto ar jaunu sintētisku pigmentu, piemēram, bismuta oksihlorīdu. Guanīnu izmanto tikai organiskajā kosmētikā un dažās elites veida lūpu krāsās, lūpu spīdumos vai acu ēnās.
Un kā tu domā, kāda veida kosmētiku labāk izmantot: mūsdienīgu sintētisko, vai dabīgo, bet no zivs zvīņām? Raksti komentāros, ko tu par to domā.

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Nākamais raksts

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 21:52 11.03Anda
Vai tas ir nopietni? Nav 1.aprīlis?
0 0 11:28 21.01nu
nav jākrāsojās kā papagailim, bet kaut minimāli gan vajag, koptāks skats, un tomēr sakiet ko gribat, bet, ja skaistas acis, tad cilvēks arī skaistāks
0 0 11:22 21.01he
viss atkarājas kāds personai augums, ļumeklis vai nē, plēstie džinsi protams izskatās muļķīgi, mati - kā sakārtoti, riebīgi izskatās īsi, pārāk gari arī nekā glīta, par tetovējumiem var piekrist
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Kontakti | Noteikumi | Par sīkdatnēm | Pasaule caur vārdiem | Ceļotājs, kurš gandrīz ceļo | © Torno.lv 2012 - 2026