Kad Tonjai piezvanīja, kucēni bija palikuši bez ēdiena, ūdens un mātes piena 24 stundu garumā. Kucēnus pameta, lai viņi nomirtu. Viņiem bija tikai 13 dienas un viņi bija piedzimuši divām vilcenēm, kuras atrodas kāda cilvēka īpašumā. Zvanītājs bija dārznieks, kas strādāja pie šī cilvēka - sievietes, kura uzskatīja kucēnus par neattīstītiem. Viņa savāca viņus no mātēm un atstāja ārā būrī.

Lai nodoršinātu drošību šiem trīs kucēniem Tonja, kura pazina šo kucēnu īpašnieci, piezvanīja viņai nākamajā rītā un palūdza sievietei atdot viņai nevajadzīgos vilkus.

`Jā, man ir trīs, kurus es nevaru pārdot. Ja vēlaties, ņemiet viņus tagad` - atbildēja vilku audzētāja.

Kucēnus atveda un deva tiem vārdus: Wacipi (Dejojošā ēna) viņas brālis Yawto (Dziedošais priekš manis). Trešā bija nosaukta par Wanagi (Galvenā dvēsele).

Visi trīs bija slimi. Viņi raudāja, bija netīri, atūdeņojušies un viņi nezināja kā dzert no pudelītes. Viņiem bija nepietiekams svars, tiem bija parazīti un 24 stundas diennaktī viņiem vajadzēja dzert antibiotikas un barojošos šķidrumus.

Tonja gulēja kopā ar kucēniem un baroja tos ik pēc 2 stundām.

Kad kucēni bija atveseļojušies un kļuvuši spēcīgi, Tonja tos aizveda uz rezervātu. Tagad visiem bāreņiem ir gandrīz 12 gadi. Visiem viņiem ir savs raksturs, bet viņi nav plēsīgi, viņi mīl cilvēkus un konkurē par viņu uzmanību.