Dzīve ir tik ātra, bet nāve tik nežēlīga, ka vajag dzīvot un priecāties par visu apkārt te un tagad. Kas zina, varbūt tu neieraudzīsi saullēktu rītdien?
Visi ir vienādi nāves priekšā: gan nabagais, gan bagātais. Nāve nav objektīva... Šī gudrība iemācīs tevi cienīt dzīvi un katru dienu, kas tev tiek atvēlēta!
Guļot uz nāves gultas, Sultāns Suleimans Lieliskais pasauca savu armijas vadītāju, lai pateiktu viņam savas trīs pirmsnāves vēlmes:
1. Valdnieks vēlējās, lai viņa zārku nes paši labākie Osmaņa impērijas ārsti.
2. Otrā vēlēšanās bija, lai tad, kad nesīs viņa zārku, visa ceļa garumā tiktu bārstītas zelta monētas un dārgakmeņi.
3. Kā arī Sultāns vēlējās, lai viņa rokas būtu visiem redzamas.
Armijas galvenais vadītājs bija nesaprašanā, un jautāja Suleimanam kādēļ viņš tā vēlējās. Uz ko Sultāns atbildēja:
„Lai vislabākie ārsti nes manu zārku, un lai visi ierauga, ka pat labākie ārsti ir bezspēcīgi nāves priekšā.
Metiet manis nopelnīto zeltu, lai visi redz, ka bagātība, kura ir iegūta šajā dzīvē, te arī paliek.
Lai visi redz manas rokas un iegaumē vienkāršu patiesību: pat visas pasaules valdnieks – Sultāns Suleimans – aiziet no šīs pasaules ar tukšām rokām”.
Viss pāriet, tādēļ ir jāvāc dārgumi ne tikai šajā pasaulē, bet arī tur, kur ne kode, ne rūsa neiznīcina un kur zagļi nespēj nozagt. Lai kas tu arī nebūtu, vispirms ir jāpaliek par cilvēku. Piekrīti? Tad dalies ar šo gudrību ar saviem draugiem!