Trakās Valentīndienas dāvanu idejas un vienkārši smieklīgas Valentīndienas bildes

06.02.2016

Nav daudz atlicis līdz mīlētāju dienas galvenajai dienai. Jā šie svētki ir lieka naudas tērēšana, bet tāpat mēs tos svinam. Neaizmirsti apsveikt savu otru pusīti! Šodien, šajā rakstā, mēs jums parādīsim citu cilvēku trakās idejas Valentīna dienas dāvanām. Nepieļaujiet viņu kļūdas.

Avots

Raksta turpinājums

Svētā Valentīna diena, sarunvalodā vienkārši Valentīna diena, ir mīlestības svētki, kas katru gadu tiek svinēti 14. februārī. Šajā dienā mīļotie cilvēki ar apsveikumiem un dāvanām pastiprināti pauž savu mīlestību vienam pret otru.

Lai gan ir bijuši vairāki kristiešu mocekļi, kuriem vārds bija Valentīns, visticamāk Valentīna diena ir nosaukta par godu priesterim, kas bija moceklis aptuveni 270. gadā imperatora Klaudija II valdīšanas laikā.

Neaizmirstiet par ugunsdrošību!!!

Vēstules viņš esot parakstījis ar frāzi "no Tava Valentīna". Svētku pirmsākumi tiek saistīti ar romiešu svētkiem Luperkālijām, kas svinēti februāra vidū.

Šajos svētkos svinēja pavasara atnākšanu, tika veikti auglības rituāli, kā arī salozēja pa pāriem sievietes ar vīriešiem. 5. gadsimta beigās pāvests Gelasijs I pārdēvēja Luperkālijas par Svētā Valentīna dienu.

Aptuveni 14. gadsimtā Svētā Valentīna diena kļuva par romantikas dienu un ieguva tradīcijas, kas vairāk līdzinās mūsdienu Svētās Valentīna dienas svinēšanas tradīcijām.

Valentīndienas izcelsmes vēsture, kā arī ziņas par pašu Svēto Valentīnu ir visai neskaidras un neprecīzas, tomēr zināms, ka šī diena apvieno gan Senās Romas, gan kristīgās pasaules tradīcijas.

Kaut arī leģendas mēdz uzskatīt par neuzticamām, tās parāda priestera Valentīna simpātisko, varonīgo un – pats galvenais - romantisko tēlu. Tas nebūs pārsteigums, ka viduslaikos, īpaši Anglijā un Francijā, Valentīns kļuva par vienu no populārākajiem svētajiem.

Senajā Romā februāris bija oficiālais pavasara sākums, un uzskatīja, ka tas ir šķīstīšanās laiks. Mājās veica īpašus rituālus - iztīrīja putekļus, un visās telpās izkaisīja sāli un kviešus.

Vecākais zināmais apsveikums Valentīna dienā eksistē vēl šodien - tā ir romantiska poēma, ko rakstījis Ažēnkoras kaujā gūstā kritušais un Londonas Tauerā ieslodzītais Orleānas hercogs Šarls savai sievai. 1415. gadā rakstītais apsveikums šobrīd ir apskatāms Londonā, Britu muzejā.

Anglijā Valentīndienu svin kopš 17. gadsimta. 18. gadsimtā vidū šī tradīcija nosūtīt mazas dāvaniņas vai ar roku rakstītas zīmītes strauji izplatījās starp visu kārtu mīlētājiem un draugiem.

Viduslaiku Anglijā, Valentīna dienā, jaunieši izvēlējās arī savu „Valentīnu”. Vairāki jaunieši sanāca kopā un rakstīja uz papīra lapiņām meiteņu vārdus, sameta lapiņas cepurē un vilka katrs savu „Valentīnu”.

Izvilktā meitene kļuva par vilcēja „Valentīnu” uz veselu gadu. Tas nozīmēja, ka bija jāvelta izvēlētajai meitenei sonetas, visur jāpavada, vārdu sakot uzvedās kā īsts kavalieris.

Kā arī pastāvēja tradīcija bērnus ietērpt pieaugušo drēbēs un bērni staigāja no mājas uz māju un dziedāja dziesmas par Svēto Valentīnu.

Gadsimta beigās ar roku rakstītās zīmītes aizstāja iespiestas kartītes - tās kļuva plaši pieejamas, pateicoties drukas tehnoloģiju uzlabojumiem. Turklāt laikmetā, kad tieša jūtu izpausme tika uzskatīta par nepiedienīgu, drukāta kartīte ļāva paust jūtas, nepārkāpjot etiķeti.

Itālieši uzskata par savu pienākumu dāvināt šajā dienā savām iemīļotajām saldumus. Tāpēc arī šo dienu Itālijā dēvē par Saldo dienu.
Francūži savukārt ieviesuši mīlestības sūtījumus - četrrindes.