“Kad skolnieks gatavs, skolotājs uzradīsies pats.” – Lao-czi.

Es padalījos ar viņu savā pieredzē.

2008. gadā es, tāpat kā daudzi citi, zaudēju darbu un gandrīz divus gadus pārtiku no gadījuma peļņas. Es centos saglabāt savu māju. Tajā laikā mans atbalsts bija Liza Gulde, mana draudzene un finanšu konsultants. Mēs bieži apspriedām dažādus alternatīvus variantus, tomēr es burtiski pieķēros pie sava mājokļa. Es pieķēros pie ierastās dzīves. Es mīlēju to māju, tā bija kļuvusi par daļu no manis. Tā deva manai dzīvei jēgu, kas sastāvēja no paradumiem, audzināšanas, stāstiem par amerikāņu sapni un pārliecību par to, ka mājas īpašumtiesības tiek uzskatītas par veiksmīga pieaugušā neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Es jutos kā neveiksminiece, kura nav spējīga saglabāt savu māju.

Jautājums

Kad es to apspriedu ar Lizu, viņa pateica: “Kāpēc gan tev nenoskaņoties uz panākumiem tā vietā, lai aizsargātos no neveiksmes?”

“ Pagaidi, ko? Atkārto, lūdzu” – es izdvesu neizpratnē.

“Kāpēc gan tev nenoskaņoties uz panākumiem tā vietā, lai aizsargātos no neveiksmes?”

Es līdz šim atceros, kur es sēdēju, kad izdzirdēju šos vārdus. Manā ķermenī kaut kas notika. Es sajutu, kā asinis pieplūda manai sejai. Es sapurinājos, it kā man būtu radušās daudz iespēju. Manā domāšanā notika izmaiņas.

Iemesls, kurš tajā momentā tik spēcīgi iedarbojās uz mani, ir tāds, ka es biju gatava un pieņemt šos vārdus. Tieši tad notiek izmaiņas domāšanā. Līdz tam laikam, kamēr viņa man to nepateica, es neievēroju, ko es īstenībā daru, bet konkrēti: cenšos kā vājprātīga aizsargāties no neveiksmes.

Aizsardzība pret neveiksmi

Tas līdzinās mēģinājumam apturēt asinsplūsmu ar leikoplastu, kurš neturās. Jūs visu laiku atrodaties kauna un baiļu stāvoklī. “Bet ko gan teiks apkārtējie ļaudis?” – jūs domājat un turpināt gaidīt neveiksmi. Tas ir sāpīgs noslēgts aplis, kas noved pie bojāejas. Jūs jūtaties kā neveiksminieks.

Tā kā tas, uz ko jūs esat koncentrējušies, spējīgs izplatīties, mēģinājumi aizsargāties no neveiksmes fokusē jūsu uzmanību uz neveiksmes tuvošanos.

Noskaņošanās panākumiem

Tas ietver esošā vērtējumu, nākotnes gaidas, zaudējumu samazināšanu un tālāku virzību; nevajadzētu būt acīm, kuras jūs aptur. Tā ir apzināšanās, ka jūsu apstākļi jūs nenosaka. Jūsu soļi, kurus jūs sperat, lai tiktu galā ar tiem.

Noskaņošanās panākumiem riņķo apkārt nodomiem. Kad jūsu nodoms ir gūt panākumus, tad tie neliks sevi ilgi gaidīt.
Garijs Sukavs savā grāmatā “Dvēseles iemītnieks” raksta: “Jūs radāt realitāti ar saviem nodomiem.” Tātad, ja jūsu nodoms – aizsargāties no neveiksmēm, tas nozīmē, ka jūs atradīsieties dotajā stāvoklī. Ja jūsu nodoms – vienmēr izdarīt izvēli, kas noved pie pašrealizēšanās un panākumiem, tad jūs dzīvosiet tādā stāvoklī.

Toreiz tas kardināli izmainīja manā dzīvē visu. Burtiski tajā brīdī mana māja pārvērtās par balstiem, ķieģeļiem un celtniecības javu. Šie vārdi mani atbrīvoja no emocijām, kurām es biju tā pieķērusies. Emocijas – tas, kas vieno kaunu un bailes pirms neveiksmes. Domāšana, kas virzīta uz panākumiem, kļuva par to, kas mani atbrīvoja.

Bija grūti? Nu, kā to teikt. Man vajadzēja pārdzīvot mājas pārdošanu. Kolīdz tas notika, es sajutos tā, it kā būtu atbrīvojusies no ķēdēm, kuras mani daudzās nozīmēs saturēja. Kad mainās jūsu domāšana, tas pats notiek arī ar jūsu dzīvi.

Es bieži sev atgādinu Lizas vārdus un dalos tajos ar tiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Tie nes labumu manai dzīvei. Es tos pilnībā apzinos un esmu pieņēmusi. Tie ir kļuvuši par manu mantru – darbā, attiecībās, it visā. Tālāk pasaku visu Lao-czi citātu: “Kad skolnieks gatavs, skolotājs uzradīsies pats. Kad skolnieks tiešām gatavs, skolotājs pazudīs.“

P.S. Un atcerieties, tikai mainot savu patēriņu - mēs mainām pasauli kopā!