KĀ KĻŪT PAR VEIKSMĪGU CILVĒKU

”Katrs cilvēks ir dzimis, lai būtu laimīgs. Tomēr, vai ir daudz tādu, kuri var pateikt, ka viņš patiešām ir laimīgs? Noteikti, tikai daži no jums atbildēs apstiprinoši. Tad kas tam ir nepieciešams? Laime ir tajā, ka vispārīgais saturs sastāvēja no trīs jēdzieniem: ”gribu”, ”varu” un ”vajag”.

Bet visbiežāk, tie nesakrīt. Ja es gribu, tad man neizdodas. Ja man vajag, tad man tas nepatīk. Kā savest savas lietas kārtībā? Ja jūs gribas, bet nevarat, tad mēģiniet iemācīties. Jebkura darbība ir laba. Ir vienkārši jāiemācās rīkoties.

Mums rodas dažādas vēlēšanās. Bet arī tās ir ļoti svarīgi dalīt. Piemēram, vēlme iedzert nav dabiska. Tā noved pie personības attīstības bremzēšanās. No šādām pretrunīgām vēlmēm ir jāizvairās. Rīcībai ir jāved pie personības attīstības. Darba ar sevi stratēģija ir tajā, lai pēc iespējas vairāk prastu. Vispirms cilvēks tiecas pēc tā, lai nodrošinātu savas vēlmes.

Kad tu nospraud mērķi, tad pirmais, ko izdari, ir noskaidro, vai tas ceļš, pa kuru tu pašlaik ej, ved pie šī mērķa. Ja tas nav tavs ceļš, tad ir jāapgriežas. Uz pareizu ceļu mūs pagrūž iekšējie spēki. Ir zināms, ka koks tiecas augt augšup. Ja tam tas neizdodas, tad viņš sāk audzēt zarus uz sāniem. Kad šķērslis pazūd, tad viņš atkal tiecas uz augšu.

Ja esi sācis domāt, izlem, ja esi izlēmis - rīkojies. Galvenais - rīkoties, nešaubīties. Nav jābaidās kļūdas, neveiksme ir septiņas reizes noderīgāka par veiksmi.

Nepatikšanas palīdz izprast savas kļūdas un nākamo reizi rīkoties pareizi. Kādēļ tieši septiņas reizes? Jo smadzenēs pozitīvas emocijas aizņem 35%, bet negatīvas - 5%.Tādēļ, kad cilvēkam ir grūti, viņš sāk domāt. Neveiksmes notur mūs tonusā, no tām nevajag baidīties, bez tām nav attīstības.

Necenties izmainīt apstākļus un citus cilvēkus, bet maini sevi un pielāgo apstākļiem. Kas notika? Vai kalni ir izmainījušies? Nē, tie ir palikuši tādi paši. Es esmu sevi izmainījis. Psihiski nobriedis un psihiski nenobriedis cilvēks var atrasties vienā vietā, un tajā pašā laikā dzīvot dažādās pasaulēs.

PSIHISKA BRIEDUMA PAZĪMES

1. Pieaudzis cilvēks rīkojas.
2. Cilvēks, kurš nav psihiski nobriedis, visus spēkus velta, lai nokārtotu privāto dzīvi. Psihiski nobriedušam ir svarīgākas lietas, kuras dod neatkarību. Personīgais šim cilvēkam nokārtojas pats par sevi. Manā praksē ir bijuši neveiksminieki, kuri sūdzas par grūtībām atrast otro pusīti. Es ieteicu viņiem sākt vairāk pelnīt. Un, patiešām, pēc kāda laika, viņu personīgā dzīve nokārtojās, citiem vārdiem sakot, parādījās daudz vairāk otro pusīšu variantu.
3. Psiholoģiski nobrieduša cilvēka vajadzības ir atkarīgas no viņa sasniegumiem. Nenobriedis cilvēks tos kopē un pārspīlē to izmērus.
4. Nobriedusi personība nokārto savas lietas patstāvīgi, nenobriedis vēlas lai kāds cits to izdara viņa vietā.
5. Psihiski nenobriedis cilvēks satraucas, kā viņš izskatās. Nobriedusi personība par to nesatraucas. Tajā pašā laikā viņš vienmēr izskatās labi.
6. Nenobriedusi personība tiecas ieņemt augstu stāvokli. Tāds cilvēks vēlas daudz iegūt, tajā pašā laikā nenodarbojas ar pašizaugsmi. Nobriedušai personībai stāvoklis atnāk pats. Tas ir pašizaugsmes rezultāts.

Daudziem maniem klientiem ir grūtībās dēļ tā, ko viņi cenšas no sevis parādīt. Patiesībā tādam ir jābūt, nevis ir jāparāda, ka tu tāds esi. Ir viens interesants eksperiments: nostājies uz pirkstgaliem un uzņem laiku, cik ilgi tā nostāvēsi. Ilgi tev izdevās? Nez vai, jo tas nav tavs garums. Tu nevari šādā stāvoklī noturēties ilgu laiku. Bet garīgais garums ir bezgalīgs.

Ir jānosprauž tikai augsti mērķi, jo pie mazā ved tikai viens ceļš, bet pie liela ved vairāki. Protams, tajā pašā laikā, nevajag aizmirst, ka mērķim ir jābūt reālam. Atcerieties, dzīvi mēs sākām no spermatozoīda, kuram nācās ieņemt pirmo vietu starp miljoniem līdzīgu. Mazs mērķis nekur nenovedīs, liels ļaus sasniegt vismaz kaut ko.

Piemēram, vai var izgudrot mūžīgu akumulatoru? Nē un nav vajadzības ar to nodarboties. Līdzīgi, kā pāraudzināt citu cilvēku tev nekad neizdosies, var nemaz necensties. Mazi mērķi ir raksturīgi neirotiskām personām.

Cilvēkam ir jāiepatīkas trīs cilvēkiem: sev, priekšniekam un seksa partnerim. Turklāt, ir jāņem vērā, ka ar sievu/ vīru var izšķirties, bet no darba var aiziet. Tikai no sevis nekur neaiziesi. Tādēļ, vispirms ir jāpatīk sev. Daudzi cilvēki nepiekrīt šim apgalvojumam, atceroties par bērniem. Viņi ir tikai ceturtajā vietā.

Bērni aizies, turklāt daudz agrāk, nekā tas notiks fiziski. 12 - 12 gadu vecumā viņi sāk ienīst vecākus, nesaprast viņus. Pareizi audzinot, 20 gadu vecumā bērns aiziet no mājas un pilnībā attālinās. Bet ģimene, ja ir pareizi izveidota, var nodzīvot daudz ilgāku laiku.

Nedrīkst dzīvot tikai bērna dēļ. Viņu ir tā jāaudzina, lai tas varētu sevi uzturēt pats jau 20 gadu vecumā. Turklāt, saikne ir jāsarauj ne tikai ar bērniem, bet arī ar vecākiem. Attīstība ir saistīta ar to, ka mūsu bērni mūsos neklausās. Pretējā gadījumā mēs dzīvotu alās. Jebkas jauns izsauc protestu.

Gribētos norādīt nedaudz uz to, ko sauc par likteni. Kā iziet no dzīves scenārija? No sākuma cilvēks ir ieprogrammēts uz izaugsmi, bet sāk darboties ”vīrusi”, un viņš sāk iet pa apli. Pēc ieprogrammētā cilvēkam ir jākāpj ar vien augstāk.

V. Maslovs teica, ka vēlmēm nebūs gala, bet pēc to līmeņa var spriest par vajadzību līmeni. Piemēram, cilvēks žēlojas, ka viņam nav auto - tas ir viens, bet ja viņš vēlas garāžu, tad tas jau ir pavisam cits līmenis. Lai izmainītu likteni - ir jāiziet no scenārija. Izmainiet sevi, tad arī izmainīsies scenārijs. Un pats galvenais, kas ir nepieciešams - domāt par sevi labu.

Mēs visi esam izņēmumi, veikti vienīgā eksemplāra, tādēļ mēs vienmēr esam pirmie. Nav vajadzības kopēt citu, vajag veidot sevi. Visiem ir zināma paruna, ka katram zaldātam ir jāsapņo kļūt par ģenerālu. Ar gadiem es to pārdomāju. Un nonācu pie secinājuma par to, ka ir jāsapņo kļūt par ģenerālu, lai būtu labs zaldāts. Ja tu neko nedari, kā tev var palīdzēt? No sava likteņa purva ir jālien ārā. Galvenais, lai netīrība, kas uz jums pēc tā paliks, neapaugtu un neievilktu jūs atpakaļ.

DARBS AR SEVI. Nevajag domāt par citiem. Ja tā darīt, tad var pamanīt, cik ātru palielinās darbību skaits. Jo rezultāts, pēc idejas, ir pareizas darbības rezultāts. Piemēram, ārstam galvenais ir tajā, lai viņš pareizi noteiktu diagnozi. Nav jāsatraucas, ka rekomendācijas netiks izpildītas, tā nav speciālista darīšana. Ir jābeidz orientēties pēc citiem un jāsakoncentrējas uz savu darbu.

Ja gribi sevi saglabāt, nenovērtē sevi tā, kā tevi novērtē kaimiņš. Vēl viduslaikos slavenais rakstnieks teica: ”Es varu piespiest runāt par mani labu, bet piespiest domāt labi - neizdosies”. Tādēļ nevajag atskatīties uz citiem. Ir svarīgi iet pa savu ceļu. Pēc laimes iet nenāksies.

Cilvēks, kurš meklē laimi, atgādina večiņu, kura meklē savas brilles, kas atrodas uz galvas. Viens no plaši pazīstamiem aforismiem ir sekojošs: Ja gribi uzzināt, kur ir tavs galvenais ienaidnieks - paskaties spogulī. Tikai mēs paši varam sev kaitēt. Un tikai mēs varam visu izlabot. Sevis iepazīšana un sevis pilnveidošana - lūk, vienīgā atslēga pretī veiksmei.”

Mēs visi esam dzimuši vienlīdzīgi. Tāpēc izsitīsimies cauri savai muļķīgo ierobežojumu sienai un atvērsim ceļu pretī laimei!