-
- 5817 x
-
https://torno.lv/RCMSyvd
Ja pēkšņi tu sadomāji dzīves laikā pārvērsties skaistā mūmijā un saglabāties tādā stāvoklī vairākus gadsimtus, tad šis teksts ir priekš tevis. Lasi to uzmanīgi un un seko visiem padomiem, tad tu varēsi pārvērsties vērtīgā eksponātā un tevi obligāti parādīs muzejā. Joks.
Bet tagad nopietni. Budisma mācība saka: apgaismību var sasniegt jebkurš cilvēks, bet to var sasniegt meditācijas ceļā. Tieši tādu ceļu augstāko stāvokļu sasniegšanai izvēlējās Kukai skolas sekotāji. Tas tika nostādīts ļoti nopietni un askēti panāca pilnīgu izkalšanu un nāvi, pārvēršoties par mūmiju. Tātad, būdami dzīvi nonāca Budas stāvoklī.
Raksta turpinājums
Šai praksei bija nosaukums `sokušinbutsu` un bija izplatīta Japānas ziemeļu daļā. Par tradīcijas dibinātāju kļuva japāņu mūks Kukai (veiksmīgs vārds skolas nosaukumam ). Uzskata, ka viņš bija visai vispusīgs cilvēks, kurš nodarbojās ar poēziju, zinātnēm un reliģiozām praksēm. Viņš bija pārliecināts, ka garīgo apgaismību var sasniegt tikai ar disciplīnas un pašatteikšanās ievērošanu.
Saskaņā ar leģendu, jūtot dzīves beigas, mūks atteicās no ēdiena un ūdens, pieņemot nāvi labprātīgi; kad atvēra viņa kapu, tad tur atrada labi saglabājušos mūmiju. Kopš tā laika viņa sekotāji sāka praktizēt pašmumifikāciju, novērtējot to kā vienu no tālākas apgaismības formām.
Gatavojās nopietni: 1 000 dienas mūks ēda tikai riekstus, sēklas un augļus, kā arī intensīvi izpildīja speciālus vingrojumus. Tādā veidā viņš atbrīvojās no pārmērīgiem taukiem. Pēc tam vēl 1 000 dienas ēda tikai koku mizu un saknes, bet pēdējās nedēļās dzēra uruši koka sulu, kas izsauca strauju vemšanu un atūdeņošanos. Viss tikai vienam mērķim – lai ķermenis nebūtu pakļauts trūdēšanai.
Pēc dažām ziņām, šis process varēja ilgt kādus 10 gadus, bet starp Kukai sekotājiem bija simtiem to, kuri vēlējās savu dzīves ceļu pabeigt tieši tādā veidā. Tomēr gūt panākumus izdevās tikai 28 mūkiem, kuri spēja kļūt par tīri ciešamām mūmijām – tās tagad var apskatīt muzejā, kur tās ir izliktas vispārējai apskatei.
Tātad, pēc tam, kad mūks jau bija sagatavojies, viņš ieslēdzās šaurā ķellē, kurā nav iespējams pakustēties un iegrima dziļā meditācijā. Viss, kas viņu saistīja ar dzīvi un ārpasauli – neliels kanāls gaisa padevei un zvaniņš, ar kuru viņš varēja padot zīmi, ka ir vēl dzīvs.
Kad zvaniņš apklusa, kanālu noslēdza. Ķelle automātiski kļuva par kapu, kuru atvēra tikai pēc 1 000 dienām. Vērts piezīmēt, ka visbiežāk tur atklāja pussatrūdējušu līķi, kuram bija maz kopīga ar mūmiju un kuru ar godu apglabāja atkārtoti.
Jāsaka, ka sokušinbutsu praktizēja līdz pat XIX gadsimtam, šodien pašmumifikācija Japānā ir aizliegta. Jā un, diemžēl, ne tikai Japānā. Kaut gan, liekas, Tibetā mūki nodarbojas ar kaut ko tādu aizliegtu. Dalies ar šo rakstu ar citiem, lai arī viņi uzzina par to, kā pareizi kļūt par mūmiju.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
