Tas, ko atrada Eifeļa tornī daudziem, bija pārsteigums. Tas nu gan!

Advertisement
Advertisement

Neskaitāmas reizes tu esi redzējis šo torni gan pa televizoru, gan atklātnēs: Parīzes simbols, to atpazīst praktiski visi cilvēki uz zemes. To uzcēla tālā 1889. gadā, kā ieejas arku Pasaules izstādei, un tika plānota kā īslaicīga celtne. Bet, kā zināms, nav nekas daudz ilglaicīgāks, kā kaut kas īslaicīgs.

 

Raksta turpinājums
Tā noteikti domāja arī Gustavs Eifelis: viņš parūpējās par to, lai 300 m augstā tornī varētu... dzīvot! Reti kurš zina, ka pašā torņa galā ir neliels dzīvoklis, kuru inženieris ir ērti labiekārtoja un bieži tur aicināja savus draugus.
Ir zināms, ka cilvēki, kuri uzzināja par šo lielisko dzīvokli, piedāvāja Eifelim lielu naudu, lai to izīrētu, tomēr inženieris atteicās: naudas vietā viņš deva priekšroku iespējai atpūsties un padomāt par dzīvi. Nav nekāds brīnums, atrodoties virs visas Parīzes!
Parīzes iedzīvotāji, ļoti apskauda dzīvokļa īpašnieku, un uzprasījās, lai vismaz paliktu šajā dzīvoklī pa nakti, bet Eifelis bija nepielūdzams. Kaut gan tas viņam netraucēja aicināt ciemos valdības pārstāvjus, citus izgudrotājus un draugus.
Pašlaik dzīvoklī ir atkārtota zīmīgā Eifeļa tikšanās ar Tomasu Edisonu: ir zināms, ka tas apmeklēja inženieru 1899. gada 10. septembrī. Viņi sarunājās aptuveni 10 stundas, pie konjaka glāzes un dārgiem cigāriem.
Ir jāpiebilst, ka dzīvoklī ir saglabāta tā laika atmosfēra: Eifelis pamanījās pat uzcelt tur augšā klavieres. Sienas klāja tapetes, grīdu – tepiķi, stūros mēbeles, kā tas tajā laikā bija pieņemts, vēl bija neliela guļamistaba. Kaut gan nu, tajā dzīvoklī var pabūt jebkurš un visu kārtīgi izpētīt.
Pavisam nesen tornī parādījās vēl viens dzīvoklis, bet jau mūsdienīgs. Tas atrodas pāris stāvus zemāk. Četriem cilvēkiem tur bija iespēja palikt uz vienu diennakti, bet, lai tur paliktu viņiem, bija jāuzvar interesantā konkursā. Lieliskos apartamentos ir divas guļamistabas, virtuve un ziemas dārzs ar milzīgiem logiem. Gribētos gan tur dzīvot!
Vēl ir jāpiemin, ka Parīzes iedzīvotājiem ļoti nepatika ideja par torņa celšanu, viņi uzskatīja, ka tornis „nospiedīs” oriģinālo arhitektūru. Protestējošo starpā bija arī Gi de Mopsans, kurš, starp citu, regulāri pusdienoja šī paša torņa pirmajā līmenī. Uz jautājumu, kādēļ viņš tā darīja, ja jau viņam nepatika tornis, viņš atbildēja: „Šī ir vienīgā vieta Parīzē, no kurienes pašu torni nevar redzēt!”
Tagad tu zini par šo noslēpumu, bet, kurš zina, iespējams gigantiskā konstrukcija slēpj vēl kādu noslēpumu? Kaut gan mums pagaidām par to, nekas nav zināms. Noteikti dalieties ar šo jaunumu ar draugiem!

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Nākamais raksts

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 20:11 19.11Nikolajs
Atbilst diezgan precīzi.
0 0 19:34 10.11ARMANDS
Un kur tu dzīvo
0 0 19:33 10.11ARMANDS
Iedosi savu numuru
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Kontakti | Noteikumi | Par sīkdatnēm | Pasaule caur vārdiem | Ceļotājs, kurš gandrīz ceļo | © Torno.lv 2012 - 2024