DEPRESIJAS PAZĪMES

1. ”Es neciešu sarunas pa telefonu. Izvēlos īsziņas. Man tā ir mierīgāk. Vēl es izvairos no cilvēkiem. Ne tādēļ, ka man ar viņiem ir slikti, bet tādēļ, ka esmu pārliecināta: mani neviens nemīl”.

2. ”Mani nebūt nebaida depresija, mani baida cilvēki, kuri nemitīgi atkārto: ”visiem mēdz būt skumji, pietiek nīkt”- ”man arī ir depresija, bet es tak tieku ar to galā”. Depresija katram ir sava. Man ir prieks, ka kādam ir vienkāršāk, nekā man, bet man no tā nav vieglāk”.

3. ”Liekos gulēt 21:00 un noguļu bez pamošanās līdz pat 11 rītā. Tad ir pats grūtākais - piecelties. Ieiet dušā - ir vēl viena problēma. Kā arī uzturēt māju kārtīgu...”

4. ”Speciāli izvēlos darbu svētku laikā, lai nebūtu jākontaktējas ar radiem. Man ir pārāk sarežģīti atrasties viņu sabiedrībā, runāt par nākotni un par dzīvi, tādēļ es no viņiem izvairos”.

5. ”Draugi uzskata mani par sliņķi un vieglas dzīves meklētāju, tādēļ, ka es nestrādāju no tā laika kā pabeidzu universitāti. Viņi nesaprot, ka es vairāk par visu pasaulē gribu strādāt, bet nemitīgā negatīvisma plūsma manā galvā atbaida tik ļoti, ka nevaru pat CV uzrakstīt”.

6. ”Pieņemu uzaicinājumu, bet pēdējā brīdī vienmēr atsakos iet. Vienmēr izdomāju kādu iemeslu, bet patiesībā vienkārši baidos. Galu galā man sāk šķist, ka draugi patiesībā nevēlas mani redzēt, viņiem vienkārši ir manis žēl”.

7. ”Kad es cietu no depresijas, tad jutos tā it kā būtu kāda ļaundara nagos, kurš nemitīgi man čukst: ”Nu nevari priecāties, tu negribi, tev nav spēka, nav apetītes, nav nākotnes”. It kā man būtu nolaupīta dvēsele. Kamēr to pats neizjutīsi, nesapratīsi. Ļaunākam ienaidniekam ko tādu nenovēlēsi!”

8. ”Es ļoti gribētu, lai cilvēki saprastu, ka tieši depresija ir vainīga manā slinkumā, nevēlēšanās ne ar vienu kontaktēties, personīgās higiēnas ignorēšanā un neadekvātā reaģēšanā uz visādiem sīkumiem”.

9. ”Agrāk es cietu no depresijas, bet tuvinieki to nepamanīja, jo es visu laiku smaidīju un jokoju kontaktējoties ar viņiem. Rezultātā es radīju priecīgu un vieglu iespaidu, bet manī bija necaurredzama tumsa, nīkulība un bezcerība”.

10. ”Izrādu niknumu, agresiju vai rupjību attiecībā pret saviem tuviniekiem. Es pati to nemanu, bet pēc tam apzinos savu rīcību un ciešu no tā, ka izgāzu savas dusmas uz man tuviem cilvēkiem”.

11. ”Es sevi izolēju, neatveru savu potenciālu darbā, jo pilnībā iztrūkst interese par jebko. Nemitīgi izsaku sevis iznīcinošus jociņus. Bieži saku: ”Es smejos, lai nesāktu raudāt”. Diemžēl, tā ir patiesība”.

12. ”Nedaru vienkāršās lietas, kā piemēram veļas mazgāšana, nevēlos gatavot un pat ēst. Cilvēki domā, ka es vienkārši esmu slinka”.

13. ”Kontaktējoties ar cilvēkiem es bieži noslēdzos vai klusēju, bet cilvēki pat nenojauš, ka tas ir depresijas dēļ. Viņi domā, ka es esmu nepieklājīga vai speciāli to daru”.

14. ”Regulāri atceļu plānus, jo nemitīgi jūtu satraukumu. Sēžu mājās un nekur neeju. Ar grūtībām izlienu no gultas no rītiem. Tas cilvēcīgi nomoka. Taisīties uz darbu - nebeidzamas mokas. Un tā jau 35 gadus”.

15. ”Mana depresija - nebeidzama dzeršana. Daudzi domā, ka es vēlos būt kompānijas dvēsele un vienkārši mīlu iedzert. Daudzi to pat apbrīno. Bet mana problēma ir daudz nopietnāka”.

16. ”Es gandrīz nesarunājos lielās kompānijās, jo īpaši pirmā iepazīšanās reizē. Es sevī ieraujos satraukuma un depresijas dēļ. Cilvēki savukārt domā, ka es kaut ko tēloju. Bet patiesībā es briesmīgi baidos, ka es viņiem nepatikšu vai viņi uzskatīs mani par nenormālu jau no pirmā skatiena...”

17. ”Kad man ir depresija, mēs ar vīru bieži ēdam kafejnīcās, mājā valda haoss, bet es stundām ilgi skatos televizoru vai lasu, lai paslēptos. Bet enerģijas vienkārši nav un viss”.

18. ”Slēpjos telefonā. Jā, man no tā ir atkarība vai arī veicu pirkumus internetā - veikalos, lai novērstu savas domas no negatīvā. tas ir mans drošības kokons”.

19. ”Man bremzē smadzenes, un es nevaru ātri atbildēt uz jautājumiem. Jo īpaši, kad jautā, ko es vēlos. Es neko nevēlos. Es izolēju sevi no pasaules, jo nevēlos nonākt situācijā, kad man būs jāatbild uz līdzīgiem jautājumiem. Tie mani nomoka”.

20. ”Es pamostos ar sajūtu, ka nekas nav izdevies. Man katru rītu nākas sevi pārliecināt, ka es labi tieku galā ar savu darbu, ka mani bērni mani mīl, ka manam vīram es esmu nepieciešama... Bet, ja es neeju uz darbu, viss vienkārši atslēdzas. Es nevaru pakustēties”.

Vairums cilvēki ir pārliecināti, ka depresija - ka tās vienkārši ir spēcīgas skumjas. ja tu pats neesi sastapies ar depresiju, tad vari arī nezināt, cik dziļi tā iesakņojas. Cilvēka emocionālais stāvoklis - modruma, produktivitātes, veiksmes un laimes atslēga.

Pavēro, varbūt tava drauga nepatīkamā uzvedība - nav tikai viņa raksturs, bet īsts kliedziens pēc palīdzības! Es labs draugs šim cilvēkam, kurš ir nonācis šajās smagā dvēseles stāvoklī. Ļauj tuviniekam pārdzīvot šo problēmu, atzīsti tās svarīgumu, esi blakus un esi pacietīgs - jūs noteikti tiksiet galā ar šo kaiti, ja cīnīsieties ar to kopā.

Neaizmirsti dalīties ar šo noderīgo rakstu ar draugiem sociālajos tīklos.