Mūsdienu medicīna ir tā attīstījusies, ka var atrisināt burtiski visus jautājumus, ar dažiem izņēmumiem. Citādāk bija vairākus gadsimtus atpakaļ, kad cilvēki nepārzināja metodes un principus: atsevišķi tā laikā ārstēšanas paņēmieni līdz šim brīdim izraisa šausmas, jo liekas pilnīgi mežonīgi. Bija daudz šarlatānu (arī tagad tādu ir daudz), tomēr alternatīvas nebija - cilvēkus mēģināja glābt arī tajos smagajos apstākļos.
Lūk, tā agrāk ārstēja no slimībām.

Kostīmi pret Mēri
166.5 - 1666. gados Londonā mira 100 000 cilvēku, kas ir 20 % no galvaspilsētas iedzīvotāju skaita. Neviens nesaprata, kas ir slimības ierosinātājs. Katram gadījumam nolēma nogalināt suņus un kaķus, kas vēl vairāk, iespējams, paildzināja epidēmiju - dzīvnieki kontrolēja žurku skaitu. Uz ielām dedzināja ugunskurus un mājās diennakti uzturēja pavardā uguni, lai attīrītu gaisu, cilvēkiem lika smēķēt tabaku, bet nekas nelīdzēja...

Asins noliešana
"Metode nebija sarežģīta, metode bija drastiska - un cik kļūdu tika pieļauts!" tā savulaik rakstīja Kiplings. Pēc ārstu uzskatiem, tā bija gandrīz vienīgā panaceja no visām slimībām no senākiem laikiem un praktizējās līdz pat 19. gs. Tā varēja mazliet  pazemināt asinsspiedienu un likās, ka kļūst labāk. tomēr tas stipri pavājināja organismu un visu imūnsistēmu kopumā.

Sviedrējoša gulta
Ja asins noliešana nepalīdzēja, tad vajadzēja izdzīt sviedrus! To veicināja speciāli ierīkota gulta, kas lika svīst visam ķermenim. Vajadzēja tikai nolikt slimnieku uz caurulēm ar karstu ūdeni nu un neaizmirst matraci!

Ūdens pret Artrītu
Daudzi 18. - 19.gs eiropieši cieta no Artrīta. Taču iemesls slēpās nepareizā ēšanā un liekajā svarā. Līdz pat pretiekaisuma preparātu izgudrošanai terapija izskatījās šāda: pacientā caur cauruli ielēja ūdeni cerībā uz to, ka ūdens izskalos toksiskās vielas.

Šizofrēniķa "krustā sišana"
"Psihisko slimību" koncepciju izgudroja tikai 19. gs, kad sabiedrība cēla robežas starp "normu" un "pataloģiju". Tomēr terapijā tajā brīdī lielas izmaiņas nenotika, bet eksorcisms pamazām izgāja no modes. Vārdu sakot, kā mācēja, tā ārstēja. Piemēram, pacientu novietoja šādi.

Nomierinošs krēsls.
Ierīce bija krēsls ar atveri un spaini. Tika paredzēts, ka spainī kopā ar izkārnījumiem aizies arī trakās domas, kuras izspieda šī speciālā uzlika. Lai pacients neraustītos, viņu stingri piesprādzēja. Šis krēsls bija vairāk kā sods nevis profilakse: ar to ārstēja dīvaiņus, tos, kuri nevēlējās iet uz baznīcu un visus citus, kas bija pārāk oriģināli.

Maska pret "Spāņu gripu"
"Spāniete" kļuva par visnežēlīgāko epidēmiju visā cilvēces vēsturē. 1918. - 1920. gados gāja bojā no 50 līdz 100 miljoniem cilvēku. Bija sastopamas pilsētas, kurās nebija neviena iedzīvotāja. Daži apņēmīgie kaut kādā veidā mēģināja ietekmēt situāciju un ražoja šādas maskas, bet to aizsardzības līmenis bija diezgan šaubīgs...

Svaigs gaiss pret tuberkulozi
Tuberkuloze vai kā tautā sauc Dilonis - slimība, kas bija sastopama tik bieži, ka pat atstāja savas pēdas Pasaules literatūrā. Viss, ko rekomendēja ārsti pie šīs kaites līdz brīdim, kā 1950. gados tika atrasta antibiotika Streptomicīns, - tas ir labs gaiss! Droši vien dažiem arī palīdzēja.

Heroīns pret klepu
Kādreiz heroīns tika uzskatīts kā laba alternatīva morfijam, no kura to arī sintezēja. Izmēģinājuma laikā pacienti paziņoja, ka jūtas kā "varoņi", tā arī radās nosaukums.
Tomēr jau 1913. gadā klīnikās parādījās tūkstošiem atkarīgu pacientu diezgan bēdīgā stāvoklī. Farmaceiti pārtrauca ražošanu.

"Mākslīga"plauša pret poliemilītu 
Līdz tam kā parādījās masu vakcinācija, daudzi bērni (un tieši viņi pārsvarā bija slimības upuri) bija spiesti mēnešiem ilgi atrasties respiratoru boksos. Ir zināms, ka akūtā fāzē polimielīts paralizē krūšu muskuļus un bērns nevarēja elpot.

"Vitametrs" pret visām slimībām
Lai gan 20. gs medicīna bija pietiekami attīstīta, interese par šarlatāniskiem ārstēšanās līdzekļiem bija visai liela. Piemēram, brazīļu ārsta Oktaliu Fēliksa Pedrozu "Vitametrs". Pēc viņa vārdiem, ierīce spēja diagnosticēt un izārstēt jebkuru slimību, un to darīja koriģējot asins stāvokli, kas izgāja caur plaušām.
 
Indijāņu Vigvams Vējbaku ārstēšanai
Indiāņiem nebija imunitātes no eiropiešu slimībām un tie Amerikas kolonizācijas laikā izmira miljoniem. Lai tiktu galā ar vējbakām,  viņi cēla upes krastos Vigvamus, ienesa tajos sakarsētus akmeņus un apsedzās ar segām. Slimnieki labi izsvīda, bet pēc tam metās aukstajā ūdenī. Diemžēl, tas tikai paātrināja letālu iznākumu...

Tabakas klizma
Šo metodi eiropieši atveda no jaunās Pasaules aizņemoties to no Indiāņiem. Taisnās zarnas izpūšana bija diezgan izplatīta parādība. Cilvēki lūdz paziņas iepūst viņiem anālajā atverē mazliet tabakas dūmu, lai izvairītos, piemēram, no kuņģa saslimšanām. Tā mēģināja ārstēt absolūti visas slimības un par nomierināt zirgus.

Anālo fistulu ārstēšana
Viduslaikos šīs fistulas bija sastopamas daudz biežāk jo cilvēki jāja ar zirgiem. Viena no ārstēšanas metodēm tika izgudrota Anglijā. Tehnoloģija ir diezgan vienkārša... Ķirurgs caurdūra fistulu, caur to izvēra virvi, bet pēc tam ar spēku to parāva, saplēšot miesu. Atvērtā Fistula tika apstrādāta un aizšūta. Tiesa, ne katrs varēja izciest šādu procedūru, mirstība sastādīja 50%. Toties pārējiem palika vieglāk.

Hidroterapija
Hidroterapiju izgudroja 18.gs sākumā Holandiešu ārsts Jans Babtists van Helmonts. Pēc viņa metodes pacientu aplēja ar ūdeni vai tajā turēja, līdz no mutes pārstāja nākt gaida burbulīši. Kopā ar tiem, kā uzskatīja ārsts, no slimnieka izgāja arī pēdējās trakās domas. Ja cilvēku izdevās pēc tam glābt, procedūra tika uzskatīta par veiksmīgu, ja nē - trakums atstāja pacientu kopā ar dzīvību. Lūk tā!

Kaķu klavieres
Šī muzikālā instrumenta darbības princips ir diezgan vienkāršs: ar speciālas ierīces palīdzību kaķiem fiksēja astes, un kad spieda uz taustiņiem tad āmuriņi sita tieši pa tām. Dzīvnieki sāka "skanēt". Ir sarežģīti stādīties priekšā šo mūziku, bet tika uzskatīts, ka tā varēja izārstēt cilvēku no psihiskas saslimšanas.

Priecājies, ka dzīvo 21. gs, jo nedod Dievs, ārstētu tevi ar augstāk minētiem paņēmieniem.