Laimes līmenis

Katru gadu, sākot ar 2011., starptautiskie eksperti analizē dzīves līmeni 155 valstīs. Šis pētījums veltīts tam, lai noteiktu laimīgāko valsti pasaulē un sastādīt reitingu. Zinātnieki ir izstrādājuši speciālu tehnoloģiju, ar kuras palīdzību viņi mēra cilvēku labklājības līmeni un novērtē, cik laba ir viņu dzīve.

Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet reitings īpaši nemainās no gada gadā. Šajā gadā saraksta virsotnē: Norvēģija, Dānija. Spānija. Desmitniekā iekļuva arī: Šveice, Somija, Nīderlande, Kanāda, Jaunzēlande, Austrālija, Zviedrija.

Zini, kas apvieno šīs valstis? Augsts dzīves līmenis, labklājība un sociālās normas, par kurām var sajūsmināties. Jā, tas viss ir acīmredzami, bet ir vēl kaut kas. Pēc modes blogera viedokļa, cilvēki šajās valstīs ģērbjas vienkārši, ērti un bez īpašas izsmalcinātības.

Ja šīs valstis salīdzināt ar tām, kuras diktē modes noteikumus visai pasaulei, var redzēt, ka tur laimes līmenis ir krietni zemāks. Ņemt piemēram, Franciju – 32.vieta, Spāniju – 37. Nemaz nerunājot par Itāliju, kur katram jau no mazotnes ir zināmi modes pasaules pēdējie notikumi, - šajā reitingā tā ieņem tikai 50. Vietu.

Kas ir valstīs no `laimīgā desmitnieka?` Šo valstu lielākā iedzīvotāju daļa neseko modes tendencēm, vismaz ne tik fanātiski. Neviens nesaka, ka šie cilvēki ģērbjas slikti vai bezgaumīgi, nē. Taču viņiem piemīt tāds vienkāršums un vieglums apģērba izvēlē, ka tas uzreiz krīt acīs.

Tas ir dīvains paradokss. Spriežot pēc pētījumiem, sievietes šajās valstīs nejutās nelaimīgas tādēļ, ka nevalkā taisnos svārkus vai augstākos papēžus. Arī vīrieši neizjūt laimes trūkumu tādēļ, ka viņu izredzētās nesteidzas ievērot pēdējos modes likumus.

Un šeit rodas loģisks jautājums: varbūt, lai justos laimīgs, nav obligāti jābūt modernam? Var pieļaut, ka laimes, miera un prieka sajūtai cilvēkam nevajag katru dienu kaut ko pierādīt sev un apkārtējiem, demonstrējot jaunus modes paraugus.

Un tas nav mēģinājums visus apgriezt pēc viena stila, visi cilvēki – individualitātes. Kādam modernas lietas – tā ir neatņemama dzīves daļa, kas rada gandarījumu. Ir taču arī tādi, kuri dzenās pēc modes tikai tāpēc, lai kaut ko pierādītu. Vai ir vērts to darīt un vai ir iespējams būt laimīgam, ģērbjoties tā kā pašam patīk nevis kā diktē slaveni stilisti?