-
- 6969 x
-
https://torno.lv/SlEs0MV
2004. gada septembris vēl ilgi paliks cilvēku atmiņās, it īpaši Beslanas iedzīvotājiem. Reti kuram cilvēkam gribas atcerēties tā laika baisos notikumus, bet starp visiem stāstiem, bija kāds ar labām beigām un to ir vērts atcerēties atkārtoti.
Tā laika notikumus apraksta žurnālists Dimitrijs Beljakovs. Viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kurš klātiene dokumentēja tā laika baisos notikumus.
Raksta turpinājums
3. septembra pēcpusdienā, kādā sporta zālē, kuri bija ieņēmuši teroristi, nogranda divi sprādzieni. Tajā laikā Dmitrijs atradās uz blakus ēkas balkona. Pēc pāris minūtēm viņš bija aculiecinieks kādam notikumam, ko nespēja aizmirst vēl šodien...
No zemes pēkšņi piecēlās meitene, 5 - 7 gadus jauna, viņu pa logu bija izsviedis sprādziena vilnis. Dmitrijs stāsta, ka viņu pārņēma prieka sajūta, jo kārtējā dzīvība ir izglābta. Meitene, kura knapi turējās kājās, mēģināja ierāpot atpakaļ ēkā pa logu...
`Kā vēlāk noskaidrojās, ēkā viņai atradās mamma. Mēs bļāvām, lai viņa nekāpj, mēģinājām viņu brīdināt, kā spējām, bet viņa jau atradās ēkas iekšpusē. Burtiski pēc mirkļa nogranda otrs sprādziens. Es tobrīd nolēmu, ka viņu atradīšu par katru cenu.`
Dmitrijs turēja savu vārdu, un atrada meiteni slimnīcā.. Viņu sauca Aīda Sidakova, viņai bija tikai 7 gadi. Viņa brīnumainā kārtā palika dzīva...
Dmitrijs iespēju robežās sekoja meitenes turpmākajam liktenim. Meitenei pēc notikušā bija nepieciešama psihologa palīdzība. Tagad Dmitrija ģimene ar Sidakovu ģimeni uztur labas un draudzīgas attiecības.
Aīdas dzīve tagad ir krietni izmainījusies. Viņa pabeidza to pašu skolu, kuras sporta zālē notika baisais atgadījums un iestājās augstskolā. Lūk par kādu skaistuli viņa ir izaugusi.
Atcerēties Beslanas traģēdiju ir visai sāpīgi, bet to vajag darīt regulāri, lai tādas lietas neatkārtotos. Ja Tu piekrīti šim apgalvojumam, tad noteikti padalies ar draugiem un iesaki šo rakstu!
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts