10.Brūks Vatsons

Džons Singletons Koplijs (John Singleton Copley) bija pats slavenākais gleznotājs koloniālajā Amerikā. Lai gan viņš bija pazīstams kā portretists, viena no viņa visslavenākajām gleznām saucās „Vatsons un haizivs” Šī glezna attēlo blondu puiku, kas sauc pēc palīdzības un atrodas ūdenī, bet viņam pretī peld milzīga haizivs, kas jau atvērusi žokļus, sajuzdama gardas pusdienas.
Savu gleznu Koplijs radīja, pamatojoties uz reāliem, 1749 gada notikumiem. Cietušais bija 14 gadus jaunais Bruks Vatsons, tirdzniecības kuģa ekipāžas loceklis. Kuģis atradās Kubā, Havannas ostā.
Vatsons peldējās ostas teritorijā, kad viņam divas reizes uzbruka haizivs. Viņa biedri bija notikušā aculiecinieki un izvilka puiku no ūdens, izglābjot viņam dzīvību, bet viņi mazliet nokavēja. Vatsons zaudēja pēdu cīņas laikā ar haizivi, bet vēlāk viņam līdz celim tika amputēta kāja. Tomēr, Vatsons turpināja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, deviņu gadu laikā viņš dienēja parlamenta palātā, kļuva par Londonas Lordu. Viņš, tāpat, kļuva slavens ar to, ka viņam izdevās izdzīvot pēc haizivs uzbrukuma.

9.Barijs Vilsons(Barry Wilson)

Gadījums ar Bariju ir īpašs tāpēc, ka viņš bija pirmais zināmais haizivju uzbrukuma upuris Kalifornijas vēsturē, kā arī, šim uzbrukumam bija liels liecinieku skaits. Tas notika 1952.gada 7.decembrī, kad 17 gadus jaunais pusaudzis Klusajā okeānā tika noslepkavots haizivs uzbrukumā. Vilsons peldējās ar draugu aptuveni 40 metru attālumā no krasta. Viens no lieciniekiem redzēja, ka Vilsons sāka negaidīti un nedabiski kustēties no vienas puses uz otru. Puika sāka kliegt, pievēršot savu draugu, tajā skaitā, sava tuvākā drauga Bruknera Bredija (Brookner Brady), uzmanību. Liecinieki vēlāk stāstīja par to, ka redzēja haizivi, kas gandrīz pilnībā izvilka Bariju no ūdens un to pacēla. Pēc tā Bariju ievilka ūdenī, bet ātri vien Barijs parādījās atkal, kliedzot un mājot ar rokām, bet apkārt ūdenī bija liels asins daudzums. Bredijs un vēl četri cilvēki peldēja viņam palīgā, viņiem izdevās atkarot to no haizivs, un , visu laiku, kamēr viņi nokļuva līdz krastam, haizivs viņiem sekoja. Diemžēl, Vilsona kreisās kājas, muguras, gurna brūces izrādījās ļoti nopietnas, tāpēc viņš nomira līdz tam brīdim, kā komanda nokļuva līdz krastam.

8.Roberts Pamperins (Robert Pamperin)

Gadījums ir bēdīgi slavens ar to, ka viņu, droši vien, pilnībā apēda liela baltā haizivs. Pamperins un viņa niršanas kolēģis Džeralds Lerers (Gerald Lehrer) 1959.gadā peldējās pie San Diego.
Krastiem 15 metru attālumā viens no otra. Lerers dzirdēja, ka Pamperins iekliedzās: „Palīdzi man!”, atgriezās un ieraudzīja Pamperinu vertikālā stāvoklī. Laikā, kamēr Lerers piepeldēja, Pamperins lēni iegrima ūdenī .Ienirstot, Lerers ieraudzīja savu draugu gigantiskas haizivs mutē ( kuras izmērs, no viņa vārdiem, bija ne mazāks kā 7 metri). Lerers atzīmēja, ka Pamperins līdz jostas vietai atradās haizivs rīklē, un tā viņu vilka lejup. Pēc tam Lerers iznira, lai ieelpotu gaisu, un mēģināja atbaidīt haizivi, bet tas nesanāca, un viņš peldēja uz krastu, brīdinot glābējus. Nirēji pavadīja divas stundas, lai atrastu jebkādas pazīmes par Pamperina atrašanās vietu, bet, viss, ko viņiem izdevās atrast, tad tās bija niršanas aprīkojums.

7.Omārs Kongers(Omar Conger)

Omārs Kongers bija vēl viens niršanas piekritējs. Viņš bija viens no četriem upuriem, kas gāja bojā 1984.gadā. Kongers un viņa niršanas kolēģis Kriss Rems (Chris Rehm) peldēja tālu no krasta ( 150 metri), bet netālu viens no otra (aptuveni 5 metri). Burtiski ne no kurienes parādījās liela baltā haizivs, saķēra Kongeru un aizvilka sev līdzi, pēc pāris sekundēm viņa parādījās virs ūdens virsmas ar Kongeru mutē, virzījās uz Rema pusi un blakus tam izlaida Kongeru no mutes.
Rems izvilka draugu krastā, bet tas jau bija miris, jo bija zaudējis ļoti daudz asiņu. Roku un gurnu bojājumus pētot, varēja spriest, ka haizivs bija ļoti liela, aptuveni 5 metri garumā. Nākamo divu nedēļu laikā notika vēl trīs uzbrukumi, bet visi cietušie izdzīvoja.

6. Betānija Hamiltone(Bethany Hamilton)

13 gadīgā Betānija Hamiltone bija labākā savā vecuma grupā starp sievietēm sērfotājām Havaju salās un viena no labākajām ASV, kad 2013.gadā visas avīzes bija raibas no virsrakstiem par to, ka viņa cieta lielas tīģerhaizivs uzbrukumā. Helovīna dienā viņa aizgāja sērfot kopā ar savu draudzeni Alanu, draudzenes tēvu Holtu un savu brāli Baironu. Betānija gulēja uz sava dēļa, bet viņas kreisā roka atradās ūdenī , kad haizivs viņai uzbruka un nokoda roku mazliet zemāk par plecu. Viņas biedri rīkojās ļoti ātri, apsienot žņaugu un izvelkot meiteni krastā. Krastā viņa zaudēja samaņu, gaidot ātro palīdzību.
Neskatoties uz to, ka viņa zaudēja 60 procentu asiņu, meiteni izdevās glābt pēc vairākām operācijām, izdevās arī novērst infekciju izplatību meitenes organismā. Pēc mēneša Betānija jau atkal bija ūdenī un Pateicības dienā ķēra viļņus. Protams, iepriekšējās līdzsvara iemaņas bija zudušas, bet viņa ātri atguvās un parādīja to pašu agresīvo peldēšanas stilu, ar kuru viņa bija slavena pirms traģiskajiem notikumam. Lai gan viņai bija ļoti sarežģīti piemēroties jauniem apstākļiem, viņa atteicās no jebkura speciāla aprīkojuma un joprojām ņēma dalību sērfotāju sacensībās. Viņai izdevās izcīnīt savu pirmo nacionālo titulu 2005.gadā.

5.Rendija Fraja (Randy Fry)

2004.gadā Rendals Frajs un Klifs Cimmermans nodarbojās ar niršanu Vestportas rajonā (Kalifornijas štats), kad notika traģēdija. Viņi atradās 4,5 metru dziļumā un pavisam netālu viens no otra, kad Frajam uzbruka haizivs. Klifs paziņoja, ka viņš bija novērsies no Fraja tikai uz mirkli, un atkal pagriezās pret viņu, kad izdzirdēja svelpjošu skaņu un sajuta kustību ūdenī. Viss, ko viņš ieraudzīja- Fraja ķermeņa daļa un haizivs spura, kas pēc mirkļa pazuda ūdenī ar lielu ātrumu. Tajā brīdī, kā teica Klifs, viss palika sarkanā krāsā.
Klifam izdevās veiksmīgi aizpeldēt līdz savai laivai , kas atradās 45 metrus attālumā no traģēdijas vietas. Fraja mirstīgās atliekas glābšanas komanda atrada nākamajā dienā, haizivs kodumi bija redzami no pleca līdz plecam, kas liecināja, ka viņam uzbruka liela baltā haizivs. Fraja galva bija atdalīta no ķermeņa.

4.Henrijs Burss (Henri Bource)

Šī cilvēka tikšanās bija nejauši nofilmēta.1964.gadā Henrijs un divi viņa draugi spēlējās ar jūras nīlzirgiem okeānā netālu no Lēdijas Jūlijas Pērsijas (Lady Julia Percy Island) salas Austrālijā, kad liela baltā haizivs piepeldēja pie Henrija un nokoda viņam kāju. Viņa biedri izdzirdēja kliedzienus, un atskatoties, ieraudzīja kāju, kas peld ūdenī. Viņiem izdevās ievilkt Bursu atpakaļ laivā, un viņš paspēja pateikt viņiem savu asins grupu. Burss vēlāk pastāstīja, ka viņš cīnījās ar haizivi, lai atgūtu savu kāju. Ir jāatzīmē, ka Burss bija zemūdens fotogrāfs- amatieris, kā arī, režisors, un dažus gadus vēlāk viņš izmantoja oriģinālos haizivs uzbrukuma kadrus, rekonstruēja citus notikuma fragmentus un radīja dokumentālo filmu ar nosaukumu „Nežēlīgās ēnas”

3.Indianopolisas katastrofa

ASV armijas kreiseris Indianopolisā tika noslīcināts dažu sekunžu laikā 1045.gada 30 jūlijā un tam par iemeslu bija japāņu torpēda. Aptuveni 900 jūrnieku bija uz borta, atšķirībā no 1196, kas paspēja izmantot glābšanas vestes, nokļuva ūdenī. Nākamajā rītā, haizivis, sajūtot medījumu, ieradās traģēdijas vietā. Ekipāža bija bezpalīdzīga cīņā pret izsalkušajiem cilvēkēdājiem. Četras dienas vēlāk dzīvi palikušos izglāba lidmašīna- bombardētājs, kas bija nosūtīts veikt glābšanas operāciju. No tiem 900 jūrniekiem izglābt izdevās tikai 317, bet šis notikums ieguva visnopietnākās katastrofas titulu ASV militāro spēku vēsturē. Nav zināms, cik jūrnieku gāja bojā haizivju uzbrukuma rezultātā, un cik – citu iemeslu dēļ.

2.Matavan krīkas notikumi (Matawan Creek)

Divi uzbrukumi okeānā pie Džersijas krastiem 2016.gada 4.jūlijā. Sešas dienas pēc notikušiem uzbrukumiem kapteinis Tomass Kotrells (Thomas Cottrell) ieraudzīja trīs metrus garu haizivi, kas peldēja Matav Krīkas seklajos ūdeņos. Tomēr, kad vietējie iedzīvotāji par to uzzināja, viņi padomāja, ka tā ir tikai lieka panika, kas radusies sakarā ar nesen bijušajiem notikumiem.
Divpadsmitgadīgais Lesters Stilvels(Lester Stillwell) bija pirmais upuris. Haizivs viņam uzbruka no apakšas peldēšanās laikā ar draugiem. Vietējie vīrieši devās meklēt seklajos ūdeņos pazudušo haizivi, lai to nogalinātu, bet tā atrada viņus pirmos. Vatsons Fišers (Watson Fisher) bija viens no šiem vīriešiem. Viņš cīnījās ar haizivi līdz pēdējam, pat varēja to ievainot, bet kad viņam izdevās no tās atkauties, viņam bija nokosta labās kājas daļa miesas no cirkšņa līdz ceļgalam. Fišers nomira dažas stundas vēlāk, kļūstot par otro upuri nepilnas stundas laikā. Nākamajā dienā, netālu no traģēdijas vietas, pusaudzis Džozefs Danns (Joseph Dunn) tika sakosts kājā, tomēr trīs viņa draugi spēja viņu atkarot no haizivs, un nogādāja puisēnu slimnīcā, kur izdevās kāju glābt. Divas dienas vēlāk haizivs bija noķerta Raritana līcī (Raritan Bay).Kad haizivi uzšķērda, tās iekšās atrada aptuveni 15 mārciņas cilvēka miesas un kaulu.

1.Rodnijs Fokss(Rodney Fox)

Rodnijs Fokss ir vēsturē pats slavenākais haizivju uzbrukumu pārcietušais cilvēks. Kāpēc? Bojājumi, kas viņam tika nodarīti, smaguma pakāpes ziņā, kā arī tas, ka viņš palika dzīvs. 1953.gada 8.decembrī Fokss makšķerēja laivā, kad viņam uzbruka liela baltā haizivs. Tā viņu sagrāba un mēģināja ievilkt ūdenī. Pēc mirkļa haizivs viņu uz dažām sekundēm atlaida, tad atkal uzbruka, un to darīja vairākas reizes pēc kārtas. Pēc otrā uzbrukuma Foksa roka bija nokļuvusi haizivs kaklā, bet viņam ar lielām grūtībām un neskatoties uz smagiem ievainojumiem izdevās roku atbrīvot. Haizivs viņu atlaida un atgriezās trešo reizi, lai ievilktu okeāna dzelmē, bet pēc tam, ka viņš gandrīz noslīka, haizivs viņu atlaida. Bija redzami labās rokas kauli visā rokas garumā, un tikai rokai vien bija uzliktas 94 šuves. Glābēji no viņa neņēma nost hidrokostīmu, kas, visticamāk, glāba viņam dzīvību. Foksu nogādāja slimnīcā stundu pēc notikušā, viņš bija pie pilnas samaņas un nebija gaidāmo šoka pazīmju. Brīnumainā kārtā, viņa galvenās artērijas nebija skartas un pēc 4 stundu operācijas, kuras laikā viņam tika uzliktas 360 šuves, Fokss atguvās un pastāstīja par notikušo.