Ne visai patīkama patiesība, bet ko darīt? Tāda ir dzīve.

Es lūdzu ņemt vērā - ”tikai apdrošināšanas polise var dot jums garantiju”. Citiem vārdiem sakot, es nezinu recepti ”kā piesaistīt vīrieti uz visiem laikiem”, un neviens to nezina. Plāns var nedarboties, apstākļi var mainīties, un laime var neatnākt.

Tātad, kāpēc vīrieši izvēlas vienas sievietes un paiet garām citām? Divi vienkārši noteikumi - un abi galvenie.

Pirmkārt, apopātiķis.

Mammas izteiciens ir ļoti patiess. Pēc diezgan īsa jaunības perioda, kad hormonālais fons un pusaudžu komplekss strādā smadzeņu vietā, normāls cilvēks pēkšņi atklāj, ka viņam sievietes nav vajadzīgas. Nu, ne tā, ka pavisam nav vajadzīgas, bet tas nav galvenais mērķis dzīvē. Ka pabeigt mākslas projektu, uzvarēt maratonā vai kļūt par ģenerāldirektoru - tas ir daudz interesantāk nekā vienkārši piesaistīt skaistules uzmanību. Pie tam uz skaistuli tas viss ilgtermiņā ir efektīvāks nekā vienkārši ”aplidošana”.

Cilvēks kādā brīdī saprot, ka dzīves panākumus principā nenosaka sievietes kāju garums un viņas boršča treknums, kaut ar to labi papildinās. Ka izvēli starp gudru grāmatu un maz izprotamu sievieti ir daudz vieglāk un ekonomiskāk izdarīt par labu grāmatai. Ka bez seksa dzīvot var, bet bez naudas, draugiem vai iemīļotās mūzikas - nevar.

Pastāvīgā sieviešu atbalsta nepieciešamība, sieviešu piekrišanas meklēšana ir vāja cilvēka pazīme.

Pārsvarā šādi vīrieši ir gļēvulīgi - un tāpēc tie bezgalīgi pierāda sev un citiem, ka viņš patiesībā ir oho, kāds. Bet normālam vīrietim, sieviete kā tāda patiešām nav vajadzīga. (Patiesībā, lūdzu, atcerieties, ka frāzi ”tu man esi vajadzīga” saka vīrieši ar nosliecēm uz atkarībām. Un nepieciešama viņam neesiet jūs, bet mamma un atbalstoša persona.)
Labāk, protams, ja sieviete ir, un vēl labāk, ja tā ir īstā sieviete. Bet galvenie vīrieša dzīves uzdevumi ir kaut kur citur. Ne tāpēc, ka sievietes būtu sliktākas, stulbākas, vājākas nekā vīrieši. Tikai tāpēc, ka pasaule ir tā iekārtota.

Galu galā, vairāki novērojumi apstiprina apgriezto fakts: tiklīdz meitene pārstāj piekraut savu galvu ar dzīšanos pēc vīriešu uzmanības, pārdzīvot par viņu uzmanības trūkumu un sāk beidzot rūpēties par sevi, un vienkārši “tehniski” pārdomāt savas lietas, kā likums, visas viņas ”problēmas personīgajā dzīvē” ātri vien atrisinās. Pietiek ar nedaudz skaistuma un veselā saprāta, ja ir pareizs dzīvesveids.

Tāpēc pirmais svarīgais noteikums - neliedz vīrietim veikt savus darbus un labāk - kļūstiet par tā derīgo daļu. Neesiet par slogu.

Un nav nepieciešams būt par sporta treneri viņa sporta veidā vai viņa uzņēmuma grāmatvedi, daudz svarīgāk un lietderīgāk, kā to pierāda prakse, ir iedvesmot un atbalstīt. Kā teica kāda rakstniece, pareiza sieviete pavada vīrieti uz darbu kā uz karu, un sagaida no darba kā no kara, bet pārējā laikā nepievērš viņam nekādu uzmanību.

Otrais noteikums

Otrais noteikums, ir dīvainā pretrunā pirmajam: esi pati. Iesaistoties citu cilvēku darbībās, neizšķīstiet šajās lietās. Nemēģiniet izspēlēt ”viņam” kādu spēli, izņemot īpašus, atrunātus gadījumus. Šīs spēles ir nogurdinošas, un tām nav ilgtermiņa efekta. Precīzāk: uz pielāgošanās spēlēm, uz plika ”, tāpēc, ka tā vajag ” un ”tāpēc, ka tā nepieciešams”, ar mākslīgi radītu spriedzi un izgudrotām jūtām var dzīvot diezgan ilgi, bet tikai tie, kuri sevi māna vai paši sevi nesaprot.

Alkoholiķis nekad neaizies no līdzatkarīgas glābējas, “meitu ģēģeris” nekad nepametīs to, kura ”ir nolēmusi neko neredzēt.” Un vispār, laulība uz šķiršanās robežas ir visizturīgākā, jo nav nekā stabilāka par vienaldzību.

Bet, ja jūs sākat pielāgoties, mainot sevi, tad adekvāts vīrietis uzreiz uztver spriedzi vai manipulāciju - un diezgan dabiski mēģina izkļūt no neērtajām attiecībām, un tas viss labi nebeigsies.

Tāpēc, ka normāls cilvēks, neatkarīgi no dzimuma, nošķir dziļas attiecības no funkcionālām attiecībām.

Cilvēkam ir nepieciešams cilvēks, bet sociālo lomu atveidotāju ( ”cīņas draugs”, ”mīļākā”, ”mierinātāja”, ”dzīves partnere”, ”sadzīves partnere ”, un tā tālāk), nav pārāk grūti mainīt. Tostarp arī sievas lomas izpildītāju. Mūžīgs ir tikai īstais.

Tiesa gan, par īstumu ir jāmaksā ar nestabilitāti: dzīvajam ir tendence attīstīties. Bet tā nav dārga cena. Jo papildus iespējai būt blakus, jums būs iespēja dzīvot kopā ar savu mīļoto, nevis tikai ”vairāk vai mazāk veiksmīgi mijiedarboties”.