Iespējams šis atgadījums Sārai paliks atmiņā visu atlikušo dzīvi. Kādu dienu uz medicīnas centru atnesa 3 mēnešus vecu meitenīti, smagā stāvoklī. Mazulīti sauca Nika, bet sieviete, kura atnesa viņu, bija viņas tante.

Nika cieta no hidrocefālijas smagā formā - nekavējoties vajadzēja veikt operāciju. Par laimi viss beidzās veiksmīgi - dakteri bija apmierināti ar rezultātu un jau drīzumā bija gatavi Niku sūtīt uz mājām.

Tikai atgriezties mazulītei vairāk nebija kur...

Sieviete, kura dēvēja sevi par tanti, patiesībā bija meitenītes māte. Viņa savu meitu atstāja slimnīcā, bet pēc operācijas pazuda.

Uz daudzajiem ārstu zvaniem un īsziņām viņa neatbildēja, par meitenīti rūpēties viņa negribēja, bet Sārai, tomēr, izdevās atrast un pārliecināt māti paņemt meitiņu, apsolot palīdzēt morāli un materiāli. Visi medicīniskie pakalpojumi arī tika veikti Nikai bez maksas.

Pēc dažiem mēnešiem Sāra nolēma atkal painteresēties par meitenītes veselības stāvokli - mazulīte ar hidrocefāliju paliks atmiņā uz mūžu. Nikas māte atkal neatbildēja uz zvaniem. Uztraucoties par situāciju, Sāra nolēma aiziet pie viņas uz mājām. Tur redzētais paliks viņas atmiņā uz mūžu....

Nika gulēja uz netīras grīdas starp atkritumiem. Sliktākās Sāras domas apstiprinājās: māte atstāja slimu meitenīti vienu, vairākus mēnešus atpakaļ. Meitene nekavējoties aizveda Niku uz medicīnisko centru. Speciālisti pat necerēja, ka meitenīte izdzīvos, jo 99% zīdaiņu līdzīgā stāvoklī vienkārši nomirst. Nika cīnījās līdz galam. Šai pārsteidzošajai transformācijai vienkārši nevar noticēt.

Pēc 6 mēnešiem, Sāra oficiāli kļuva par Nikas aizbildni. Kad birokrātiskās formalitātes beidzot bija nokārtotas, meitene ar prieku aizveda savu mīļo `meitu` mājās. Tagad meitenītei ir divi gadi un viņa pilnīgi piepilda savas mātes sirdi ar mīlestību.

Dažreiz par māti kļūst pavisam ne tā sieviete, kura iznēsāja un dzemdēja mazuli. Māte - tas ir dvēseles stāvoklis. Vairāk tādu labsirdīgu cilvēku mūsu pasaulē.