Mēs padalīsimies ar Tevi ar slaveniem pareģojumiem, kas var dot atbildes uz jautājumiem, kas Jūs satrauc. Izvēlies kārti no 1 līdz 12 un lasi atbildi.

Ošo pareģojumi

1. Mīlestība

Vienam varenajam valdniekam pienāca laiks noteikt mantinieku. Tas izrādījās nebija viegli, jo viņa dēli bija dvīņi, bija vienlīdz gudri, drošsirdīgi un to pelnījuši. Un tad viņš iedeva katram ar ziedu sēklām, sakot: “Tas, kas labāk tās saglabās, kļūs par valdnieku”.

Pirmais brālis noslēpa dāvanu kaltā lādē, otrs - iestādīja. Pēc trim gadiem valdnieks pieprasīja dāvanu atpakaļ. Pirmais dēls izņēma sēklas no lādes un konstatēja, ka tās ir sapelējušas, bet otrais parādīja tēvam ziedošu dārzu: “Lūk, te ir Tavas sēklas, kad tās nobriedīs, es tās salasīšu un Tev atgriezīšu”. Uzminiet, kas mantoja troni.

Morāle: Nevar kaut ko saņemt, ja neko neiegulda. Tā arī mīlestībā: ja dzīvosi tikai ar to, kas ir bijis kādreiz, gala rezultātā saņemsi tikai vilšanos.

2. Konfrontācija

Kādreiz, braucot garām plantācijām tirgonis ieraudzīja vergu. Apstājās, pabaroja viņu, iedeva padzerties un pažēloja. Uz ko vergs atbildēja: “Viss paies un un paies arī tas”. Pēc 3 gadiem viņi vēlreiz satikās. Vergs kļuva par vezīru. Bijušais nabagais dāsni apbēra tirgoni ar dārgakmeņiem un pateica to pašu frāzi.

Pēc gada tirgonis ieraudzīja vezīra kapu. “Viss paies. Bet tas vairāk nepāries”. – rūgti padomāja tirgonis. Bet pēc pāris gadiem kapu noskaloja ūdens. Tikai tad tirgonis piekrita: “Patiesi, viss pāriet”.

Morāle: ir notikumi, kuriem nevar stāties pretī. Dažreiz ir jāpagaida, un problēma atrisināsies pati no sevis.

3. Sevis pieņemšana

Agri rītā izejot dārzā, valdnieks tajā ieraudzīja kalstošu koku. Ozols mira tāpēc, ka nevarēja būt tika augsts kā priede. Priede nīka, jo nevarēja radīt kā vīnogulājs. Bet vīnogulājs nīka, jo nevarēja smaržot tāpat kā roze. Tikai sausserdis ziedēja krāšņiem ziediem. Kāpēc? Lūk, tādu atbildi no viņa saņēma valdnieks: “ Es sapratu, ka mani stādot, Tu vēlējies, lai no manis izaug sausserdis. Un nolēmu: ja es nevaru būt nekas cits, tad centīšos kļūt par labāko pārstāvi savā sugā.”
Morāle: Visiem cilvēkiem ir dažādas īpašības, spējas un talanti. Neskaud citu par to un necenties atdarināt. Pieņem sevi un attīsti savas labās puses.

4. Gudrība

Pie dziednieka atnāca bezzobains šeihs un sāka žēloties: “Ah, Tu, kas palīdz visiem cilvēkiem, palīdzi arī man. Kad es iemiegu, sapņi valda pār mani. Es redzu sapnī, ka esmu atnācis laukumā pirms harēma. Sievietes tur ir tik burvīgas, līdzīgas brīnišķīga dārza ziediem, dievišķās paradīzes fūrijām.

Bet atliek man parādīties pagalmā, kā visas viņas pazūd, aizejot pa slēpto izeju”. Dziednieks sarauca pieri, ilgi domāja un pajautāja: “Tu, laikam, gribi no manis saņem vai nu pulverīti vai kādu līdzekli, lai izvairītos no šī sapņa.”

Šeihs uz dziednieku paskatījās un iesaucās: “Tikai ne to! Vienīgais, ko es gribu, lai slēptās izejas durvis būtu aizslēgtas, un tad sievietes nevarēs no manis aizbēgt.”

Morāle: cik laimīgi dzīvotu cilvēki, ja būtu vēlējušies tikai to, kas viņiem kas viņiem pienākas. Bet, viņi vienmēr ir vēlējušies iegūt cita mantu.

5. Kopība

Filosofam bija viens apavu pāris. Kādā dienā viņš palūdza kurpniekam to steidzīgi salabot. “Bet, meistardarbnīca jau slēdzas, - atbildēja kurpnieks, - Tāpēc, es nevarēšu salabot apavus Jūsu klātbūtnē. Kāpēc gan Jums neatnākt rīt.”- “Lieta ir tāda, ka man ir tikai viens apavu pāris, un bez tām es nevarēšu staigāt”.

“Nav lielas briesmas! Uz vienu dienu Jums iedošu panēsātu apavu pāri.”- “Ko? Nēsāt kāda sveša cilvēka apavus? Par ko Jūs mani uzskatāt?” Uz ko meistars atbildēja: “Kāpēc Jūs esat pret sveša cilvēka nēsātām kurpēm? Jūs taču neiebilstat nēsāt galvā svešas domas un idejas.”

Morāle: Muļķīgs ir tas cilvēks, kurš uzskata, ka visi viņa sasniegumi pieder tikai viņam. Nav iespējams iedomāties savu dzīvi bez citu piedalīšanās tajā. Tāpēc, nekad neatsakieties no palīdzības un esi pateicīgs par to.

6. Enerģija

Kādreiz sabiedrība negatīvi izturējās pret Angulimalu. Vīrietis saskaitās un aiz atriebes solīja nogalināt tūkstoš cilvēku, nogriezt katram vienu pirkstu un izgatavot to tiem krelles. Upuru bija jau 999, kad Angulimala satika Budu.

Gudrais palūdza slepkavu izpildīt viņa pēdējo vēlēšanos: “Nocērt zaru, lūk, tam lieliskajam kokam. Atnes man - gribu labāk apskatīt. Bet, pēc tam, atkal pieliec to kokam atpakaļ. “Angulimala no izbrīna piepacēla uzacis, bet Buda turpināja: “Ja nevari radīt, Tev nav tiesību arī sagraut”.

Morāle: Nenovēli cilvēkiem sliktu. Cilvēks ir radīts tam, lai radītu un dāvātu mīlestību. Novirzi savu enerģiju radošai darbībai, savādāk, tā pārvērtīsies naidā.

7. Gaisma ceļā

Tumšā naktī divi cilvēki apmaldījās meža biezoknī. Viņiem abiem bija ļoti baisi, bet uzvedās viņi katrs savādāk. Tāpēc, ka viens no ceļiniekiem bija filozofs, bet otrs - mistiķis. Viens prātoja par sava neapskaužamā stāvokļa iemeslu, bet otrs vienkārši ticēja liktenim. Pēkšņi nogranda pērkons.

Zibens. Filozofs šajā momenta paskatījās debesīs, ierasti aizdomājās un pazaudēja ceļu. Bet. Mistiķis paskatījās uz taku un zibens gaismā ieraudzīja pareizo ceļu.

Morāle: uzmanīgi skaties uz savu dzīves ceļu, jo liktenis vienmēr pasaka priekšā. Mazāk tērē laiku ilgām pārdomām, vairāk rīkojies!

8. Pateicība

Bija vakars, kad padzīvojusi ceļiniece ienāca ciemā un lūdza vietējos iedzīvotājus dot viņai naktsmājas. Viņa klauvēja pie visām durvīm, bet neviens tā arī durvis neatvēra. Gala rezultātā, mokoties no aukstuma un bada, ceļiniece aizmiga zem liela augļu koka.

Pusnaktī pamodās un ieraudzīja, cik skaisti ir ziedošie ābeles zari mēness gaismā. Sieviete piecēlās, paklanījās uz ciemata pusi un pateicās cilvēkiem par to, ka viņai nesniedza naktsmājas. Bet pēc tam, atgriezās mājās un uzgleznoja slavenu gleznu.

Morāle: pieņem visu, ko dod dzīve, ar pateicību. Lai cilvēks attīstītos, vienlīdz nepieciešamas ir gan ciešanas, gan bauda.

9. Cerība

Trīs diennaktis vientulībā brida pa dzīvu labirintu un visbeidzot uzdūrās tādam pašam bēdu brālim. Vīrieši apskāvās un kādu brīdi bija neizsakāmi laimīgi. Bet, pēc tam, pajautāja viens otram, kāpēc viņi tik priecīgi. Pirmais pateica: “Es apmaldījos un jau necerēju kādu satikt.” Otrais atbildēja: “Es arī apmaldījos un cerēju satikt pavadoni. Bet, ja mēs abi nezinām ceļu, priecāties nav par ko. Tagad klejosim kopā. “

Morāle: Laime kopā ir iespējama tikai tad, kad cilvēki spēj būt laimīgi arī vieni paši. Pretējā gadījumā, viņi dara viens otru vēl nelaimīgāku.

10. Aiz ģimenes robežām

Josifs pajautāja mazajam Jēzum: “Kāpēc Tu esi šeit? Mēs ar māti visu dienu Tevi meklējam!” Uz ko mazulis atbildēja : “Kāpēc gan Jums mani meklēt? Esmu aizņemts ar sava tēva darbu”. “Esmu Tavs tēvs un esmu Galdnieks. Bet, Tu sēdi pie Grāmatniekiem”- sašuta Josifs. “Es domāju savu Garīgo tēvu”, - lepni atbildēja bērns.

Morāle: Agri vai vēlu bērnam jāšķiras no saviem vecākiem, kļūstot par patstāvīgu ne tikai fiziski, bet, arī garīgi. Pretējā gadījumā dzīvē viņam būs ļoti grūti.

11. Paradīzes vārti

Samurajs atnāca pie Dzen meistara ar jautājumu: “Vai pastāv paradīze un elle? Un kur ir to vārti?” Meistars pajautāja jaunietim, kas viņš ir, uz ko viņš atbildēja, ka ir Samurajs. Mājas saimnieks teica, ka puisis vairāk līdzīgs klaidonim. Kareivja godkāre bija aizskarta, un viņš, nedomājot, izvilka no maksts zobenu.

Bet Viedais pasmaidīja un teica: “ Lūk, Tev ir atbilde. Paradīze un Elle - nav ģeogrāfiski jēdzieni, bet psiholoģiski. Tie atrodas mums iekšā. Abas durvis blakus. Rīkojoties neapzināti, mēs atveram Elles vārtus, bet apzināti - Paradīzes vārtus.”
Morāle: iemācies kontrolēt savas jūtas un rīcību, Un nav svarīgi, ko Tu dari - galvenais, lai tas būtu apzināti.

12. Ceļojums

Skolotājs un skolnieks gāja cauri ciematam lielu svētku laikā. Kad viņi pienāca pie galvenā laukuma, bungu skaņas un cilvēku klaigas kļuva tik skaļas, ka skolnieks aizspieda ausis ar plaukstām. Bet, viņam par brīnumu, skolotājs, dejojot, gāja dziļāk cilvēku pūlī galveno notikumu virzienā.

Pēc tam, kad svētki beidzās un nogurušie cilvēki izklīda, māceklis pajautāja skolotājam: “Kā Tu varēji priecāties un svinēt tādā troksnī? Es nedzirdēju pat savas domas.”

Uz šo jautājumu skolotājs deva lielisku atbildi: ”Tu biji noskaņots uz troksni, mans draugs, bet ciema iedzīvotājiem tā bija mūzika. Es uztvēru šīs skaņas tāpat kā viņi. Vairums cilvēku iet pa dzīvi, uztverot tikai troksni. Ejam tālāk, un šoreiz klausīsimies tikai mūziku.”

Morāli: Māki baudīt dzīvi. Cilvēkam ir nepieciešams dažreiz atslēgt domas un vienkārši baudīt brīdi.

MŪSU PADOMS

Pieņemot lēmumu vienmēr vadies pēc saprāta, jo tikai Tu nes atbildību par savu likteni. Vēro apkārtējo vidi, analizē savas kļūdas, jo, zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēka intuīcija attīstās pateicoties dzīves pieredzei.