Cilvēks pēc būtības ir patmīlīgs egoists, jo darbi runā paši par sevi. Mēs bieži vien runājam, ka visiem jābūt vienotiem un uz vienu mērķi virzītiem. Realitātē, katrs virzās uz savu mērķi, ar vienotību izprotot iespēju pasmelties savu izdevīgumu. Tāds nu lūk ir cilvēks un to būs diezgan sarežģīti izmainīt. Evolūcija cenšas šīs sliktās rīcības no mums izravēt kā nezāli, bet tas notiek ļoti lēnu.

Mūsdienās pats svarīgākais faktors piedzimstot par cilvēku ir vieta, kurā Tu piedzimsti. Pēc būtības tik mazsvarīgs faktors ir pats noteicošākais tavas dzīves attīstības rādītājs. Tā vai nu ir milzīga priekšrocība vai krusts uz muguras, ko jāstiepj visu dzīvi. Diezgan negodīgi, bet ir realitāte.