Viņš kļuva par īstu leģendu, gan draugu, gan ienaidnieku starpā. Bet, kas notika ar viņu karjeras beigās, ir vienkārši šausmas!

Simo Hjajuhja piedzima 1905. gadā ģimenē, kur bērnus kopš bērnības māca medīt. Kad puisim bija 17 gadu, viņš piedalījās snaiperu sacensībās un jau tad saņēma godalgas. Tieši tādēļ, kad sākās šis karš, viņš, ilgi nedomājot, kļuva par snaiperi.

Tam ir grūti noticēt, bet tikai pirmās dienas laika, viņš nogalināja 25 pretinieka zaldātus. Bet 100 dienu laikā, viņa upuru skaits bija vairāk nekā 600 cilvēku!

Ienaidnieks tik ļoti baidījās no cilvēka baltajā aizsargkostīmā, ka apsolīja par viņa galvu atalgojumu, bet pašu nosauca par „Balto nāvi”.

Simo Hjajuhja likvidācijai tika nosūtīta vesela savienības snaiperu elites vienība. 1940. gada 6. martā lode tomēr sasniedza somu un izgāja cauri kreisajam vaigam. Snaiperu evakuēja, un viņš vairākas dienas atradās komā.

Kad „Baltā nāve” attapās, viņa seja bija izkropļota. Daļa no žokļa pilnībā bija zaudēta! Ārsti ilgi domāja, ko lai dara, līdz izlēma atjaunot žokļa kaulu, ņemot kaulu no soma gurna! Tāds viņš izskatījās pēc operācijas.

Pēc atveseļošanās Simo Hjajuhja vēlējās atgriezties kaujas laukā, bet traumu dēļ, viņam atteica.

Bijušais snaipers nodzīvoja diezgan ilgu un mierīgu dzīvi – veselus 96 gadus. Kad viņam jautāja par Ziemas kara notikumiem, viņš kautrīgi atbildēja, ka vienkārši pildīja savu pienākumu.

Lūk, kāds izveidojās liktenis cilvēkam, kurš izdzēsis vairāk nekā 600 dzīvības. Kā tu domā, vai viņš ir pelnījis visu to, kas viņam ir ticis? Dalies ar savām domām komentāros.