-
- 10405 x
-
https://torno.lv/RxhoGy0
Vēzis - tā ir briesmīga slimība, kas cilvēkus pļauj kā zāli. Katru gadu, vēzis nogalina gandrīz 8 miljoni cilvēku, starp kuriem, diemžēl, ir bērni. Bet tā ir dzīve. Un nāve ...
Nesen mūsu redakcija stāstīja par 3 mīlīgām meitenēm, kuras spēja pārvarēt vēzi un turpināt dzīvot normālu veselīgu dzīvi. Taču šādi stāsti nenotiek tik bieži, kā mums gribētos.
Šodien raksts būs par Dereku Mejsenu, jautru, 10 gadīgu zēnu no Sakramento. Visā cīņā ar slimību, blakus bija fotogrāfs Renē Baijers, kurš uzņēma sirdi plosošas bildes!
Raksta turpinājums
Fotogrāfijā augstāk ir Dereks un viņa mamma, kuri pirmo reizi atbrauca uz slimnīcu, lai noskaidrotu, vai zēns saņems donora kaulu smadzenes.
Pēc šīs operācijas, māte nomierina Dereku, kuram ir grūti paciest ellišķīgās sāpes.
Šī sieviete ir spiesta pamest savu darbu, jo viņas bērnam ir nepieciešama diennakts aprūpe.
Viņa atbalsta savu dēlu pirms gaidāmās operācijas, lai likvidētu audzēju.
Starp vizītēm pie ārsta, Derekam patīk muļķoties un viņš nekad nezaudē optimismu!
Un tā notiek viņā ārstēšana...
Divas visgrūtākās operācijas, staru terapija - tas viss būs jāpārcieš zēnam. Vienīgi atveseļošanās iespējas zēnam pagaidām nav.... Bet māte nebeidz cerēt un atbalstīt savu dēlu.
Lūk, viņa jau zina, ka nav cerību, un viņas dēls nekad nevarēs iemācīties vadīt auto, tāpēc atļauj viņam sēdēt pie sava auto stūres.
Vēzis aug Dereka ķermenī. Zēnam parādās zilumi zem acīm. Bērns lēnām izgaist.
Māte visiem spēkiem cenšas noturēties, bet arī viņai ir vajadzīgs atbalsts. Šajā foto viņa ir ar savu draudzeni.
Bet šeit klusi elso uz grīdas, lai neuzmodinātu Dereku.
Zēna stāvoklis pasliktinās...Viņš tik tikko spēj atrast spēku, lai pārvietotos pa slimnīcas telpām. Māte pavada ik brīdi ar viņu.
28. aprīlis, 2006. gads. Sieviete izvēlas apģērbu, kurā apglabās savu dēlu.
10.maijs, 2006.gads. Māte mazgā katetru. Pēc kāda laika medmāsa ievieto lielu pretsāpju devu, lai zēns nomirtu bez ciešanām. Sieviete tik tikko turas....
Viņa apskauj savu dēlu pēdējo reizi.
Viņam bija tikai 11 gadi...
Es domāju, ka tev ir vajadzīgs nedaudz laika, lai nomierinātos no emocijām. Personīgi es divreiz nevarēju noturēt asaras, lasot šo rakstu. Un komentāri, es domāju šeit ir lieki. Es vēlos, lai šāds stāsts ne ar vienu nenotiktu, lai gan tas ir neiespējami.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
