Drukas kļūda Izglītības departamentā
Cilvēki un datori, diemžēl, ne vienmēr viens otru saprot. 2006.gada Ņujorkas Izglītības departamenta klerks Viljams Tompsons pieļāva drukas kļūdu, sastādot iestādes budžetu: vienā no vārdiem viņš neuzmanības dēļ uzrakstīja vienu lieku burtu. Dubulto burtu programma uztvēra kā dubulto summu, kā rezultātā departamenta gada budžets transporta izdevumiem izauga divas reizes lielāks. Kādu no šīs summas daļām nelaimīgajam Tompsonam vajadzēja samaksāt kā sodu, vēsture noklusē.

Čīles monētu nama kļūda
Nacionālās valūtas izgatavošana- nopietna lieta un kļūdas nav pieļaujamas. Lai gan tās gadās arī te. 2008.gadā Čiles monētu nama darbinieki, izlaižot kārtējo monētu porciju 50 peso vērtībā, pieļāva drukas kļūdu valsts nosaukumā, kas no vārda “Čīle” palika par vārdu “Čīe”. Uzzinot par misēšanos, valdība nolēma izvairīties no liekiem tēriņiem un neizņemt monētas no apgrozības. Tomēr, jaunu monētu porciju vajadzēja izlaist vēlreiz: praktiski visu tirāžu iedzīvotāji izķēra kā suvenīrus.

Kasiera kļūda, kas izmaksāja klientam miljonus
2016.gada janvārī supermārketa pārdevējs Virdžīnijā Maikls Donelli vinnēja 7 miljonus dolāru loterijā Cash4Life. Dzīves ironija ir tāda, ka loterijas biļete pie Donelli nokļuva viņa kļūdas dēl. Klients, kuru viņš apkalpoja kasē, gribēja iegādāties loterijas PowerBall biļeti, bet Maikls nospieda uz cita taustiņa, un no aparāta izkrita loterijas Cash4Life biļete, kuru pircējs atteicās ņemt. Lai nemaksātu naudas sodu, Donelli noformēja biļeti uz sava vārda un vinnēja superbalvu.Cik matus no galvas izrāva piekasīgais pircējs, statistika neziņo.

Ķīnas Pepsi kļūda
1960-o gadu sākumā Pepsi brends izvērsa Ķīnā plašu kampaņu, lai realizētu savu gāzēto ūdeni. Apjomīgās darbības izmaksāja miljoniem dolāru- un nauda tika iztērēta ne tikai lieki, bet vēl sliktāk, bija radīts pilnīgi pretējs efekts. Un viss - neprecīza tulkojuma dēļ. Pasaulslavenais Pepsi sauklis “Mosties dzīvei ar Pepsi paaudzi!” hieroglifu neprecīzas piemērošanas rezultātā ķīniešu valodā sāka skanēt kā - “Pepsi liks jūsu senčiem piecelties no kapa!”. Ķīniešiem šāds piedāvājums likās mežonīgs un aizvainojošs, kas ietekmēja pepsi pārdošanas apjomus Ķīnā.

Kā alus Coors kļūdas dēļ novēlēja spāņiem caureju
Alus ražošanas kompānija Coors- viena no lielākajām pasaulē, bet iziešana reālajā tirgū viņiem neizdevās. Un vēlreiz- tulkotāja kļūdas dēļ. Alus “Coors it Loose!” reklāmas sauklis ir “Kļūsti brīvs!”, spāņu valodā izskanēja kā citāds solījums: “Ciet no caurejas!”. Dabiski, spāņu alus cienītājus šāda perspektīva neiedvesmoja, un desmitiem miljonu dolāru, ko Coors iztērēja reklāmas kampaņai, bija izmesti vējā.

Drukas kļūda informatīvā bukletā, kas izmaksāja 10 miljonus dolāru.
Kad Kalifornijas tūrisma firma Sonoma nolēma atjaunot informāciju par sevi informatīvā bukletā “dzeltenās lapas”, tās īpašnieki vēl nezināja, ka šis lēmums viņiem maksās reputāciju. Burtu licējs tipogrāfijā paziņojumā pieļāva tikai vienu kļūdu, kā rezultātā “eksotiskie ceļojumi”, ko piedāvāja potenciālajiem klientiem kompānija, kļuva par “erotiskajiem ceļojumiem”. Kompānijai tūdaļ sāka zvanīt klienti ar nestandarta vēlmēm, bet vecie klienti vairs neizmantoja kompānijas pakalpojumus. Sonoma spēja piedzīt tiesas ceļā no “Dzeltenām lappusēm”10 miljonus dolāru, bet tas nelīdzēja: kompānija zaudēja savu reputāciju.

Loterijas rīkotāju kļūda
2007.gadā liela firma, kas strādāja Rozuellā, Ņūmeksikas štatā, nolēma ar loterijas palīdzību radīt lielāku interesi par savām automašīnām. Firmas īpašnieki nodrukāja 50 000 loterijas biļešu, kur viena no tām būtu vinnests- 1000 dolāri. Tipogrāfijas darbinieki- un atkal viņi- sajauca maketus. Gala rezultātā vinnests bija katrā nosūtītajā loterijas biļetē, un tas nozīmēja, ka kompānija bija parādā patērētājiem ne mazāk kā 50 miljonus dolāru. Problēmu, tomēr, izdevās atrisināt: visiem loterijas biļešu īpašniekiem kompānija piedāvāja dāvanu sertifikātu 5 dolāru vērtībā, un tie, sapratuši, ka vairāk viņi nesaņems, piekrita.

Īstas lidmašīnas spēļu lidmašīnu vērtībā
1999.gadā lidmašīnu būvniecības kompānija Lockheed Martin saņēma izdevīgu pasūtījumu – uzbūvēt vairākas transporta lidmašīnas C-130J. Kompāniju sagaidīja labi ienākumi, bet visu sabojāja darbinieks, kurš sagatavoja kontraktu. Norādot uz cenu izmaiņām, ņemot vērā inflāciju, viņš pieļāva kļūdu, kā rezultātā, sanāca, ka cena uz lidmašīnām, ņemot vērā inflāciju, nevis aug, bet krīt. Viltīgais pasūtītājs piespieda Lockhed Martin precīzi ievērot norādīto nosacījumu, un tā vietā, lai gūtu peļņu, kompānija lielajā pasūtījumā zaudēja aptuveni 70 miljonus dolārus.

NASA: izlaistā domu zīme
1962.gadā kosmiskā aģentūra NASA gatavoja palaist starpplanētu bezpilota aparātu Mariner 1, kuram, pēc izgudrotāju plāniem, bija jāsasniedz Venēra. Diemžēl, kosmiskais aparāts netika tālāk par Zemes atmosfēru programmista muļķīgās kļūdas dēļ, kurš kodēja lidojuma trajektoriju. Praktiski uzreiz pēc starta raķete aizlidoja ne tajā virzienā, kas bija ieplānots, bet pēc tam – sprāga. Savā romānā”001: Kosmiskā odiseja” slavenais fantasts Artūrs Klarks min par šo gadījumu, nosaucot programmā izlaisto domuzīmi par “dārgāko svītriņu vēsturē”.

Kā reģistrācijas palāta likvidēja kompāniju
Respektablā un veiksmīgā kompānija Taylot&Sons, kas vairāk nekā 100 gadus strādāja Anglijas tirgū, 2009.gadā vienā mirklī tika slēgta britu reģistrācijas palātas Klerka drukas kļūdas dēļ. Atjaunojot firmu, kas apturējušas savu darbību, sarakstu, viņš papildināja aizvērtas firmas Taylot&Son nosaukumā tikai vienu burtu- un nelaimīgā Taylot&Sons, sakarā ar nosaukumu līdzību, tika oficiāli slēgta- un tas nozīmēja, palika bez piegādātājiem, klientiem un kreditoriem. Klerks atzina savu kļūdu, bet tas neglāba firmu, kas 2009.gadā tika novērtēta par 11 miljoniem dolāru, bet 2010.gadā tā bija spiesta pārtraukt darbību saistībā ar pieļautās kļūdas radītām problēmām.

Čīles naftas kritums
Huana Pablo Davila treiders iegāja Čīles vēsturē kā visneveiksmīgākais biržas treiders. 1994.gadā viņam vajadzēja biržā pārdot Čīles valsts vara kompānijas Codelco akcijas, bet nospiežot kļūdaini uz citu taustiņu , viņš nopirka akcijas, kuras viņam bija jāpārdod. Apzinot kļūdu, viņš tomēr uzsāka pārdošanu- bet sakarā ar to, ka viņš pirms tam tieši bija akcijas iegādājies, jo vērtība pazeminājās. Mēģinot novērst kļūdas sekas, viņš uzsāka pirkt akcijas, mēģinot vēlāk tās pārdot par augstāku cenu - bet šāda mētāšanās tikai pasliktināja situāciju. Vienas biržas dienas laikā Čīles valsts budžets Davila kļūdas dēļ zaudēja 175 miljonus dolāru. Protams, Davilu atbrīvoja no darba, bet vēlāk viņš tika apsūdzēts krāpšanā- bet naudu vairs nevarēja atgriezt.

Zaudējumu rekordisti- Mizuho Securities
2005.gada decembrī japāņu korporācija Mizuho Securities uzsāka sava meitas uzņēmuma akciju pārdošanu. Vērtspapīrus tika plānots pārdot -par vienu akciju- 610 jenas- bet treidera kļūdas dēļ akcijas tika izsolītas par daudz pievilcīgāku cenu – 610 akcijas par 1 jenu. Lieki runāt, ka treideris vienkārši sajauca skaitļu ievadīšanas kārtību. Bet tas nepalīdzēja: biržas darba mehānisms neparedz šādu kļūdu labošanu, un pircēji izmantoja šādu pievilcīgu piedāvājumu. Rezultātā, vienas dienas laikā Mizuho Secirities zaudēja 340 miljonus dolāru- rekordliela zaudējuma summa sīkas un muļķīgas kļūdas rezultātā.

“Pastas bībele” un rasistisks skandāls
2010.gadā laižot klajā kulinārijas grāmatu “Pastas bībele” Austrālijas izdevniecība Penguin pat neiedomājās , ka drīz vien to apsūdzēs rasismā. Viss notika korektora kļūdas dēļ, kas neievēroja drukas kļūdu taljatelli ar sardīnēm un prošuto receptē. Pēc receptes autora ieplānotā, gatavo ēdienu vajadzēja apkaisīt ar “rupja maluma melniem pipariem”, bet rezultātā recepte, kas tika publicēta grāmatā, aicināja saimnieces apkaisīt ēdienu ar “rupja maluma melniem cilvēkiem”. Uzreiz, uzzinot par drukas kļūdu, izdevniecība no veikaliem izņēma grāmatas tirāžu un iznīcināja vairāk nekā 7000 izdevumu. Šī operācija maksāja 20 000 dolārus- nedaudz, salīdzinājumā ar citiem, bet, jāpiekrīt, skumji.

Ko remontēsim?
Nevajag domāt, ka dārgas un muļķīgas kļūdas notiek tikai biržās okeāna otrajā pusē. 2015.gada vasarā Samāras un apgabala iedzīvotāju pastkastītēs kvītis, pamatojoties uz kurām iedzīvotājiem bija jāveic iemaksas Kapitālās celtniecības fondā.. vai, atvainojiet, KaMitālās celtniecības fondā. Viena burta atšķirību neievēroja desmitiem tūkstoši Samāras iedzīvotāju, veiksmīgi iemaksājot naudu krāpnieku kontos, un kuri izmantoja iedzīvotāju paradumus – nelasīt dokumentus, kas tiek nosūtīti apmaksai. Tā, neuzmanības dēļ cilvēki kopsummā zaudēja 200 miljonus rubļu. Bet krāpnieki, tā vietā, lai nodarbotos ar KaMitālo, vai kapitālo celtniecību, droši vien, dzīvo Taizemē, vai kādā citā siltā valstī.

Avots:https://samoeinteresnoe.net/archives/16498