Jaunie cilvēki, it īpaši meitenes, mēdz pārdzīvot par savu izskatu. Kāds jūtās pārāk resns vai pārāk tievs, kādam nepatīk viņa deguns vai lūpas. Daži pārdzīvo par saviem trūkumiem tik ļoti, ka pat cenšas mainīt savus visbiežāk izdomātos trūkumus ar plastiskās ķirurģijas palīdzību.

Tomēr dažreiz sava ķermeņa nepieņemšana pārkāpj pāri visiem saprāta rāmjiem uz kļūst par uzbāzīgām bailēm. Tādas psiholoģiskās problēmas sauc par dismorfobiju. Cilvēki ar šo slimību, tik ļoti kaunas no sava izskata, ka baidās pat iziet no mājām, lai nerādītos kādam acīs. Īpaši grūtos gadījumos slimība spēj pat novest līdz pašnāvībai.

Patiesībā šīs slimības slimniekiem nav nekādu manāmu problēmu izskatā un visas šīs `kroplības` viņi ir izdomājuši. Tomēr bez medicīniskās palīdzības viņus pārliecināt par pretējo nav iespējams.

Visbiežāk viņi cilvēku komplimentus uztver kā apkārtējo ņirgāšanos vai žēlumu, kā rezultātā viņi vēl vairāk noslēdzas sevī.

Avots