Sieviete – sanatorija. Uz grīdas var gulēt, no klozetpoda var ēst…

Advertisement
Advertisement

Sieviete - sanatorija. Šādas sievietes aiz muguras sauc par sanatorijām. Viņām viss vienmēr ir šiki un moderni. Uz plīts – zupa harčo, brīnumkrāsnī - Buše kūka. Aizkari plīvo, parkets spīd no mastikas, skapī - veikala kārtojums pēc pustoņiem, zem vannas – nevienas tukšas šampūna pudeles. No klozetpoda var ēst. Uz grīdas var gulēt. No loga var redzēt Māti Dzimteni. Ko tur teikt, logi ir tik caurspīdīgi, ka laiks saskatīt Nelsona kolonnu un Brīvības statuju.

 

Raksta turpinājums
Sieviete – sanatorija

Maniem paziņām viss izskatījās analoģiski. Sieva rīkojās pa māju, skrēja uz pasta nodaļu un ķīmisko tīrītavu, stiepa uz sevis bērnus uz bērnudārzu, skolu, institūtu. Viņa nesa paklājus uz sniega, mainīja elektrovadus un santehniku. Turklāt strādāja par grāmatvedi un vadīja divus uzņēmumus.

Тu apavus notīrīji?

Vīrs, atbildīgs darbinieks, atgriezās mājās kā sanatorijā. Vakariņoja klusumā, lasīja laikrakstu, noskatījās „Lauku stunda”, plunčājās dušā. Savas dzīves laikā ne reizi neielika netīros traukus izlietnē, neielika mazgāt drēbes, neuzklāja gultu. Un tad viņa pēkšņi nomira un viņu māja sadalījās rezerves daļās.

Viņš nedēļām ilgi netīrīja zobus, jo viņam nebija ne jausmas, kur viņa birste aizkritusi, gan patiesi brīnījās, kas noticis ar ledusskapi. Tajā vienmēr bija daudz pārtikas. Tāpēc, ātri orientējies, ieveda mājās jaunu ”istabeni”.

Reiz pirms Jaunā gada es devos uz lielveikalu un rūpīgi iegādājos svētku virtenes, citrusaugļus, svētku eglītes bumbiņām. Tajā brīdī es satikos puisi un grasījāmies kopā svinēt svētkus. Attiecīgi pirkumus bija plānots vest pie viņa.
Kad visu sašķiroju pa maisiņiem, sapratu, ka tie ir ļoti smagi un nolēmu pazvanīt savam vīrietim, kurš sestdienās spēlē ar draugiem pokeru. Viņš paņēma tālruni pie desmitā signāla un laiski pajautāja:

– Dārgā, par ko tu domāji, kad visu bez atšķirības meti grozā? Tagad nes.

Tajā brīdī manā galvā radās īssavienojum un tieši redzēju, kā „līgavainis” pašapmierināti noglaudīja savu izspīlēto vēderu un izlīdzināja pretinieka likmi. Nosmīnēja. Pielika pie krūtīm kāršu vēdekli.. Starp citu, tajā Jaunajā gadā mēs ar triumfu izbeidzām attiecības.

Es atceros grāmatu ”Sievišķības šarms”, kura radīja lielu troksni. Tā iznāca sešdesmitajos gados, bet tika vēlreiz izdota tūkstošgades sākumā un tika pasniegta kā laulības dzīves Bībele. Tajā runāja par sieviešu paklausību, upurēšanos un to, ka labāk ir aizmirst par sevi, kad nodibini ģimeni.

Nezinu kā mormoniem, farizejiem un vecticībniekiem, bet manā pasaulē ir citi noteikumi. Kas ēd, tas arī gatavo ēdienu. Kas izmanto tualeti, tas arī tīra klozetpodu. Kurš apsedzas ar segu, tas arī maina gultasveļu, nevis viens krāc, bet otrs iestīvina palagus ar cieti. Duets tiek izpildīts kopā, pretējā gadījumā nav jēgas.

Galu galā, kādreiz kūrorta karte beigsies un nāksies pamest istabu. Kādu dienu sanatorija tiks slēgta remontam vai nolīdzināta līdz ar zemi. Kādu dienu īsfilma „Vai tu kurpes notīrīji?” kļūs par realitāti.

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Nākamais raksts

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 20:11 19.11Nikolajs
Atbilst diezgan precīzi.
0 0 19:34 10.11ARMANDS
Un kur tu dzīvo
0 0 19:33 10.11ARMANDS
Iedosi savu numuru
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Kontakti | Noteikumi | Par sīkdatnēm | Pasaule caur vārdiem | Ceļotājs, kurš gandrīz ceļo | © Torno.lv 2012 - 2024