Ap 30 gadu vecumu jūs uz lietām skatāties pragmatiskāk: maz ticams, ka trīs pieaugušie, kuri mīt vienā istabā, jutīsies ērti. Bet, ja dzīvojamā platība ļauj katram iedalīt pa istabai – tā ir cita lieta. Piemēram, mani vecāki un es dzīvojam trīsistabu dzīvoklī, kur ir katram ģimenes loceklim nepieciešamās viedierīces, mēbeles un, kas ir svarīgi, atsevišķa vannas istaba un tualete.

Lai justos 100% laimīgi, dažiem cilvēkiem ir nepieciešama liela platība, teiksim, viss dzīvoklis. Ja cilvēkam pietiek ar vienu istabu, nav nepieciešams tērēt papildus naudu un īrēt atsevišķu dzīvokli, lai tikai piekārtu sev “neatkarīgas personības” etiķeti.

Vēl viens svarīgs faktors ir personīgā dzīve (vai tās trūkums)

Ja puisis vai meitene nesatiekas ne ar nevienu, nejūt vēlmi dibināt ģimeni un bērnus, nav daudz iemeslu attālināties no vecākiem. Daudzi 30 gadus veci cilvēki velta laiku pašrealizācijai darbā, hobijiem, saziņai ar draugiem vai ceļošanai. Bet, tiklīdz pie horizonta parādās potenciālais partneris, viņi dod priekšroku atsevišķai dzīves telpai.

Es esmu tādā pašā situācijā: tagad es nevēlos sākt attiecības, jo mana karjera un hobiji (rokdarbi) aizņem visu manu laiku un domas. Bet, ja es vēlēšos saistīt sevi ar citu cilvēku, es atstāšu vecākus. Vai ir jēga īrēt mājokli pirms nopietnām attiecībām? Es domāju, ka nē.

Bieži vien bērni un vecāki nošķiras, turpinot dzīvot vienā pilsētā

Ir ļoti saprātīgi attālināties no vecākiem, dzīvot vienā pilsētā ar viņiem, ja jums nav patstāvīgas dzīves pieredzes. Ja kaut kas noiet greizi, vienmēr ir kāds, pie kā vērsties. Ja jums jau ir šāda prakse, tas nav nepieciešams.

Vairāk par pusgadu esmu dzīvojusi īrētos dzīvokļos citās pilsētās un valstīs un es zinu, ar kādām grūtībām var saskarties, meklējot mājokli un pielāgojoties jaunai vietai, tāpēc es nepazudušu, ja kaut kas notiktu. Bet pagaidām var ērti dzīvot arī vecāku mājās.

Dzīvojot dzīvoklī kopā ar vecākiem, par viņiem var uztraukties daudz mazāk

Neviens nav pasargāts no nepatikšanām, īpaši vecākās paaudzes cilvēki. Kad vecāki ir tuvumā, vienmēr var viņus novērot un, ja nepieciešams, nākt palīgā. Piemēram, ja kāds no viņiem saslimst, es dodos uz aptieku vai pavadu uz slimnīcu.

Komunālie dienesti bieži veic apgaitu dienas laikā, bet es esmu ārštata darbiniece un dienas laikā esmu mājās - man nebūs grūti sarunāties ar šiem dienestiem, bet vecākiem nevajadzēs atprasīties no darba. Palīdzība vecākiem mājās un viņu veselības uzraudzība ir pamatoti iemesli nepamest tēva mājas pie pirmās izdevības.

Gadu gaitā vecākus vairs neuztver kā mentorus, bet gan kā vecākus draugus

Ir cilvēki, kuriem maizi nedod – tik ļauj kaut ko pārrunāt ar savu tuvāko. Tādi cilvēki nedrīkst ilgstoši atrasties vienatnē - var ieslīgt nevajadzīgā rakņāšanās sevī un skumjās. Es šo iezīmi esmu pamanījusi jau ilgu laiku: ja vismaz trīs dienas neesmu sazinājusies ar kādu, es kļūstu vārga. Bet sākt attiecības, tikai lai būtu kāds, ar ko parunāties, ir dīvaini.

Mēģiniet dalīties ar vecākiem par to, kas ir uz sirds, apspriest jaunākās ziņas, darbu, noskatītu filmu vai ko citu - tas mums palīdzēja labāk iepazīt vienam otru un veidot draudzīgas attiecības. Dzīvot kopā ar vecākiem ir labi tajos gadījumos, ja esat ekstraverts un nevarat izturēt vientulību.

Dodoties atvaļinājumā, var neuztraukties par dzīvokļa drošību

Kad vecāki un bērni dzīvo kopā, katrs no viņiem var doties atpūtā vai komandējumā, nebaidoties par dzīvokli. Mūsu ģimenē mēs pēc kārtas ņemam atvaļinājumu un, kad kādam vajag aizbraukt, otrs paliek dzīvoklī. Ne man, ne vecākiem nesāp galva par to, ka ar dzīvokli var kaut kas atgadīties. Šis neredzamais punkts taupa nervus un naudu: nevajag lieki tērēties signalizācijai vai videonovērošanas kamerai.

Vecāki un bērni var mazāk nogurt, ja ir vienādi nodarbināti saimniecībā

Mājas darbu veikšana vienatnē ir ļoti nogurdinoša, bet, kad jūs dzīvojat trijatā, pienākumus var sadalīt starp visiem ģimenes locekļiem. Piemēram, es uzkopju, bet vecāki iet pēc produktiem utt..

Tas pats attiecināms uz ēdiena gatavošanu: pa nedēļu es ar mammu regulāri nomainām viena otru, uzturā ieviešot daudzveidību. Tāpēc katrai no mums ir vismaz trīs vakari nedēļā brīvi. Kāpēc ievērot stereotipus, ja var sadalīt mājsaimniecības darbus un atvēlēt vairāk laika atpūtai?

Neatbilstība iedomātiem standartiem ietaupa krietnu summiņu

Īres cenas ir ļoti atkarīgas no apdzīvotās vietas, pilsētās ar vairāk nekā miljonu cilvēku, par vienistabas dzīvokli prasa vidēji 220 – 390 eiro. Man šķiet, ka šādas naudas tērēšana, lai tikai sarunas laikā padižotos ar patstāvības pakāpi, ir muļķīga.

Īres maksas neesamība ļauj ietaupīt ievērojamākas summas un tērēt tās ar lielāku labumu, piemēram, es ietaupīju uz overloku un trīs reizes gadā devos uz ārzemēm. Iespēja sakrāt lielas summas ir vēl viens arguments par labu dzīvošanai kopā ar vecākiem.

Bet kāds ir jūsu viedoklis par cilvēkiem 30+, kuri dzīvo kopā ar vecākiem?