-
- 6557 x
-
https://torno.lv/Ru3oxaV
Pasaulē obligāti ir jānotiek brīnumiem, bez tiem dzīve liekas pārāk formāla un neinteresanta. Ir jābūt lietām, kuras spējīgas izraisīt spēcīgas emocijas, tādas, lai varētu pārliecināties – tu esi dzīvs cilvēks, kuram nav liegta iespēja priecāties, mīlēt un pārdzīvot par citiem.
Šis atgadījums notika Ņujorkā ar mazo Klāru Reju, kuru vecāki ļoti gaidīja un vēlējās. Lieta tāda, ka šai meitenītei…nevajadzēja piedzimt! Ārsti neatstāja viņai nevienu iespēju.
Raksta turpinājums
Pirmo reizi problēma sevi parādīja pagājušā gada decembrī, kad mazulītes mamma Johanna, atradās 12. grūtniecības nedēļā. Plānotās izmeklēšanas laikā mediķi kaut ko atklāja, un konkrēti: bērna sirds nestrādā tā, kā vajag…
Secinājums nenomierinošs: bērns, visticamāk, nenodzīvos līdz noteiktam laikam, attīstības problēmu dēļ mazulīte nomirs vēl vēderā. Tāpēc nevajag lolot ilūzijas, Klārai Rejai nav lemts ieraudzīt dienas gaismu. Vai var būt sliktākas ziņas par šīm?
Johanna bija izmisumā, jo meitenītes dzimšana bija tik gaidīta! Viņa nolēma augli saglabāt neatkarīgi no prognozēm, jo tas bija vienīgais iespējamais variants dot kaut kādu cerību vēl nedzimušajam bērnam.
Vēl nedzimušajai mazulītei dziedāja dziesmas visa ģimene, mazajai Klārai rīkoja Ziemassvētkus un viss, kas bija viņas radiniekiem – tikai cerība. Viņiem nācās pārdzīvot dažus tiešām mokošus mēnešus, jo neviens nevarēja pateikt, kas notiks ar mazulīti. Bet notika brīnums!
Neskatoties uz bailēm un piesardzību, 14. jūnijā ar ķeizargrieziena palīdzību Klāra Reja nāca pasaulē! Vecāku prieku grūti aprakstīt, jo viņi izdarīja visu iespējamo, lai dotu iespēju mazajam bērnam. Tomēr likstas ar to nebeidzās: 6 dienas pēc dzimšanas meitenītei veica operāciju uz atklātas sirds.
Johanna drīzumā varēja ņemt Klāru uz mājām. Kopš tā laika bērnam izdarītas vēl piecas ķirurģiskas iejaukšanās, kuras, starp citu, noritēja veiksmīgi. Tas taču ir maziņš cīnītājs! Nu ko, brīnumi dzīvē tomēr notiek, tagad Klāra jūtas lieliski!
Tā, lūk, mēdz notikt šajā dzīvē! Reizēm mums šķiet, ka visam beigas un citu variantu, tikai kā padoties, vairs nav. Šādos brīžos vajag atcerēties slaveno tautas gudrību: cerība vienmēr mirst pēdējā! Neaizmirsti padalīties ar šo stāstu ar citiem.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts