 |
Reizi trijos gados viņi izņem savus mirušos no kapiem. Iemesls ir šokējošs!
15.09.2016
 Foto: ofigenno.com Advertisement
Iedomājieties, ja mums būtu tāda tradīcija – katru gadu, mirušo piemiņu dienā, vilkt viņus ārā no kapa un ietērpt svaigā apģērbā un atcerēties viņus tādā veidā, it kā viņi nekad nekur nebūtu aizgājuši un visi turpina dzīvot starp mums. Grūti ko tādu iedomāties, vai ne?
Raksta turpinājums Foto: ofigenno.com Šis rituāls saucas „Mirstošo atlieku tīrīšanas ceremonija” un notiek Sulavesi salā (Indonēzija) jau vairāk nekā 100 gadu. Tā iedzīvotāji ar lepnumu izrok mirušos radiniekus, mazgā tos, gatavo tiem apģērbu, tad uzņem ģimenes fotogrāfiju un pat sūta tos uz tematisko konkursu.  Foto: ofigenno.com Iedomājieties, viņi fotogrāfē savus mirušos un tad izvēlas, kurš no tiem izskatās vislabāk! Starp citu, mirušo tīrīšana ir viens no svarīgākiem notikumiem salas dzīvē. Cilvēki speciāli krāj naudu, lai tos labi apraktu. Par laimi, apglabāšanas rituālu var veikt arī daudzus gadus pēc nāves.  Foto: ofigenno.com Otrs svarīgs aspekts šim rituālam ir zārka salabošana vai nomainīšana: viss tam, lai ķermeņi nesadalītos. Lai to panāktu, mirstošās atliekas vēl vairākas reizes ietin ciešā audumā. Indonēziešu ticībā nāve nav beigas, tikai viens posms bezgalīgā pārmaiņu ķēdē.  Foto: ofigenno.com Tiek uzskatīts, ka mirušā cilvēka garam noteikti ir jāatgriežas savā ciematā, tādēļ arī jānomirst ir tur. Tādēļ tajos retos gadījumos, kad kāds ciemata iedzīvotājs nomirst tālu no mājām, pārējie dara visu iespējamo, lai atgrieztu viņa ķermeni dzimtā vietā. Lai katrus trīs gadus, to vilktu ārā no kapa un kopā ar visu ģimeni priecātos par viņu.  Foto: ofigenno.com Ir jāpiebilst, ka Sulavesas salas iedzīvotāji ir diezgan noslēgta tauta, kur savā laikā nespēja tikt misionāri. Tādēļ šī baisā tradīcija, visticamāk, turpināsies. Patika redzētais? Iesaki draugiem Nākamais raksts
Jaunākie komentāri
Pierakstīties iknedēļas jaunumiem |
