Piedzimstot Patrikam, tēva pirmā doma bija, ka visi sapņi ir sabrukuši, ko viņš sapņojis darīt kopā ar dēlu. Patriks piedzima neredzīgs un ar kājām, ko viņš nekad nevarēs iztaisnot. Taču jau mazam esot Patriks parādīja savai ģimeni, kā arī visai pasaulei, ka viņa fiziskie trūkumi nebūs šķērslis.

Jau divu gadu vecumā Patriks izrādījā vēlmi spēlēt klavieres. Viņš mācījās ātri un to darīja vadoties pēc atmiņas un sajūtām. Jau pamatskolā Patriks varēja spēlēt patstāvīgi uzstājoties publiski.

Patrika dzīvesprieks ir apbrīnojams, kā arī tēva mīlestība ir fantastiska, tēvs visu savu dzīvi ir pakārtojis dēlam. Burtiski ziedojies dēla izaugsmei un vēlmei ar viņu pavadīt maksimāli daudz laika.