Jūs spējat atcerēties tikai 3-4 elementus vienlaicīgi
Eksistē likums `maģiskais skaitlis 7 plus mīnus 2`, pēc kura cilvēks nespēj glabāt vairāk kā 5-9 informācijas blokus vienlaicīgi. Lielākā daļā informācijas īsā atmiņā glabājas 20-30 sekundes, pēc tam mēs aizmirstam, ja vien neatgādinām pie sevis visu laiku.

Mēs slikti uztveram sarkanās un zilās krāsas sajaukumu
Lai gan šīs krāsas tiek izmantotas daudzos nacionālajos karogos, sarkano un zilo krāsu mūsu redzei ir grūti uztvert, kad tās atrodas kopā. Tas notiek dēļ efekta, kuru sauc `hromostereopsis`, kas noved pie tā, ka dažas krāsas `izspiežas`, bet citas paliek aizmugurējā plānā. Tas izsauc aizkaitināmību un acu nogurumu. Stiprāk šis efekts parādās sarkanās un zilās krāsas sajaukumā, bet arī zaļās un sarkanās.

Jūs lietas redzat savādāk nekā tās uztverat
Pēc Kembridžas universitātes pētījuma, ` nav sravīgi kādā scbeīā ir srakātoti bturi, ri savgīri, lai primias un pdējais butri btūu saāvs vtieās.`
Pat ja arī pārējie burti būs sajaukti, jūs varēsiet izlasīt teikumu. Tas notiek tāpēc, ka cilvēka smadzenes nelasa katru burtu, bet vārdu kopā. Smadzenes pastāvīgi apstrādā informāciju, kuru saņem no maņu orgāniem un to kā jūs uztverat informāciju.

Jūs esiet spējīgi noturēt uzmanību tikai 10 minūtes
Pat ja jūs atrodaties sapulce, jūs interesē tēma un cilvēks interesanti stāsta par tēmu, tad maksimums uzmanības, kuru jūs varat veltīt, ir 7-10 minūtes. Pēc tam jūsu uzmanība sāks izsīkt un jums vajag uztaisīt pauzi, lai turpinātu noturēt savu interesi.

Darbība kļūst par ieradumu 66 dienu laikā
Zinātnieki, kuri pētīja, cik ilgā laikā darbības pārvēršas ieradumā, ir noskaidrojuši, ka vidēji priekš tā ir vajadzīgas 66 dienas. Jo grūtāku darbību mēs veicam, jo ilgāku laiku mums vajag. Tie, kuri vēlējās fiziskos vingrinājumus iegūt kā ieradumu, tiem vajadzēja 1,5 reizes ilgāku laiku, lai šī darbība kļūtu kā automātiska darbība. Pat, ja jūs izlaidīsiet dienu vai divas, tas neiespaidos ieraduma rašanos, bet vairākas dienas pēc kārtas gan var palēnināt procesu.

Jūs vainojat citu cilvēku nevis situāciju un dažreiz situāciju, bet ne sevi
Atcerieties, kad jūs gaidījāt cilvēku, kurš nokavēja tikšanos. Drīzāk jūs iedomājāties, ka šis cilvēks ir bezatbildīgs un vieglprātīgs. Bet šajā pat situācijā, jūs savu nokavēšanos esiet kādreiz apskaidrojuši kā korķi uz ceļa, autobusa aizkavēšanas utt. Psiholoģijā šo parādību sauc `Fundimentālā kļūdas atribūcija`, jeb vēlme citu cilvēku kļūdas vainot kā personības problēmas, bet savas kļūdas - ikdienas problēmas (`Man nebija citas izvēles`, `man nepaveicās`). Diemžēl, pat saprotot šo mūsu manieri par negodīgiem lēmumiem un apvainojumiem, mēs tik un tā turpinām to darīt.

Jūs nespējat nepievērst uzmanību ēdienam, seksam un briesmām
Vai jūs esiet pamanījuši, ka cilvēki vienmēr apstājas, lai apskatītos uz nelaimes gadījumu ainām. Patiesībā mēs nespējam nepievērst bīstamai situācijai uzmanību. Katram cilvēkam ir reflekss, kas atbild par izdzīvošanu. Ēdiens, sekss un briesmas - tas viss ir par ko rūpējās mūsu reflekss. Jo bez ēdiena cilvēks nomirs, bez seksa nebūs pēcteči, bet, ja cilvēks nomirs, tad diviem pirmajiem punktiem nebūs jēgas.

Jūs esiet laimīgāki, kad esiet aizņemti ar kaut ko
Iedomājieties, ka jūs atrodaties lidostā un jums vajag savākt bagāžu. Un jums vajag 12 minūtes, lai tiktu līdz bagāžas saņemšanas zonai. Kad jūs ejiet klāt lentei, kas izdod bagāžu, jūs uzreiz savācat savu čemodānu. Cik nepacietīgs jūs jūtaties? Tagad pamēģiniet iedomāties analoģisku situāciju, tikai jūs tiekat līdz bagāžas izdošanai lentei 2 minūšu laikā, bet bagāžu jums vajag gaidīt 10 minūtes. Lai gan abās situācijās bagāžas saņemšanai vajadzēja 12 minūtes, bet otrajā gadījumā jūs jūtaties vēl nepacietīgāks un nelaimīgs. Ja cilvēkam nav iemesla būt aktīvam, viņš izlemj neko nedarīt. Tas palīdz saglabāt enerģiju, bezdarbība liek mums justies nepacietīgiem un nelaimīgiem.

Lielākoties jūs pieņemat lēmumus neapzināti
Lai gan mums liekas, ka visas mūsu darbības un lēmumi ir pārdomāti un atrodas kontrolē, pētījums liecina, ka ikdienas lēmumi patiesībā notiek zemapziņā un tam ir iemesls. Katru sekundi mūsu smadzenes apstrādā 11 miljonu datus un tā mēs nevaram visu kārtīgi pārbaudīt, mūsu zemapziņa palīdz mums pieņemt lēmumus.

Mēs nevaram darīt vairākas lietas vienlaicīgi
Ja jūs domājat, ka vienlaicīgi varat darīt vairākas lietas, tad jūs kļūdāties. Zinātnieki ir pierādījuši, ka mēs nevaram darīt 2-3 lietas uzreiz. Protams, mēs varam staigāt un tajā pašā laikā runāt ar savu draugu, bet mūsu smadzenes fokusējas tikai uz vienu prioritātes funkciju konkrētā brīdī. Tas liecina par to, ka mēs nespējam domāt divas dažādas lietas vienlaicīgi.

Viskošākās mūsu atmiņas ir kļūdainas
Uztraucošu un dramatisku notikumu atmiņas psiholoģijā dēvē par `atmiņu uzplaiksnījumiem`, un kā izrādās tie ir ļoti kļūdaini. Slavens piemērs šim fenomenam ir notikums, kas ir saistīts ar 11. septembri. Psihologi palūdza aprakstīt, ko viņi darīja, kur viņi atradās un citas detaļas, saistītas ar šo notikumu, uzreiz pēc terorakta un pēc 3 gadiem. Izrādījās, ka 90% apraksti atšķīrās no aprakstiem, kas tika veikti pirms trīs gadiem pēc terorakta. Daudzi cilvēki spēj aprakstīt detaļās, kur un ko viņi darīja tajā brīdī, kad dzirdēja jaunumus. Problēma ir tajā, ka šīs detaļas nav patiesas, jo stiprās emocijas, kas ir saistītas ar atmiņu sabojā atmiņas notikumus.

Jūs ciešat no `neuzmanības akluma`
Ja jūs neesat neko dzirdējuši par eksperimentu `neredzamā gorilla`, paskatieties šo video. `Neuzmanības aklums` ir ideja tam, ka mēs bieži esam akli tam kas notiek mums burtiski zem deguna, bet mēs pievēršam uzmanību citām lietām.