Kas interesanti, šie vārdi tagad kļūst sevišķi aktuāli. Veselīgs dzīvesveids kļūst arvien populārāks, ko nevar nosaukt par sliktu tendenci. Tikai reizēm tas pāraug par māniju, bet tas jau ir tālu no veselības. Mēs uzskatām, ka visam jābūt ar mēru, tāpēc mēs tev pastāstīsim, kā nepārkāpt to smalko robežu starp veselīgu dzīvesveidu un fanātismu.

Kā dzīvot veselīgu dzīvesveidu

Visi mēs lieliski zinām, ka veselīgs dzīvesveids – tas ir ļoti labi, noderīgi un svarīgi. Tā principu ievērošana ievērošana palīdz ķermeni uzturēt labā formā un saglabāt veselību daudzus gadus. Ir pareizi jāēd, jānodarbojas ar sportu un norūdīšanos, tomēr viss ir labi ar mēru.

Gadās, ka tiekšanās uz veselīgu dzīvesveidu kļūst par apsēstību ar to, bet tas jau ir psihisks traucējums – ortoreksija. Cilvēks, kurš slimo ar ortoreksiju, ļoti stingri izturās pret pārtikas kvalitāti, cenšās ēst tikai veselīgu pārtiku. Sākumā tas nevēsta neko sliktu un briesmīgu, bet ar laiku cilvēks sāk atteikties no produktiem, kuri vispār nav kaitīgi.

Tādi cilvēki parasti ir pārliecināti par savas rīcības pareizību. Viltība tāda, ka tam sekas nav pamanāmas vēl samērā ilgu laiku. Cilvēks izskatās vesels, slaids, bet ar laiku organismā rodas tam nepieciešamo svarīgu elementu trūkums, tajā skaitā kālija. Pirmām kārtām cieš sirds un locītavas. Ķermenis tiek izsmelts un tas var izraisīt nopietnas problēmas ar veselību.

Ortoreksija netiek uzskatīta par klīnisku saslimšanu, jo gadījumu skaits ir samērā neliels. Tikai tā nav mazāk bīstama par anoreksiju vai bulīmiju. Turklāt, ja ar tām galvenokārt slimo sievietes, tad ortoreksija itin bieži sastopama arī vīriešiem.

Svarīgi saprast, ka īslaicīgas diētas vai atteikšanās no dažiem produktiem – nekā traka, tas ir pareizi un noderīgi veselībai. Baisi, kad cilvēks apzināti ierobežo sevi pārtikas produktos, bez kuriem organisms nevar normāli funkcionēt un nesaņem nepieciešamos vitamīnus.

Tādi cilvēki bieži cieš no nepietiekama uztura un to pilnībā var attiecināt pie uztura traucējumiem. Zini, ja cilvēks domā par pareizu uzturu, kalorijām un notievēšanu vairāk par trīs stundām diennaktī – tas ir nopietns iemesls aizdomāties.

“Vienmēr ar jauniem izdomājumiem, bet nekad nav veseli līdz galam” – šis Jungas citāts šeit ir vietā kā nekas cits. Tāpēc, ka cilvēks, kas apsēsts ar veselīgu dzīvesveidu (kaut arī tas jau nepavisam nav tas), mūžīgi izdomā sev jaunus aizliegumu, izdomā kaut ko jaunu, meklē, ko tādu sev aizliegt. Taču īstenībā nevajag izgudrot velosipēdu. Veselīga dzīvesveida pamati ir līdz banalitātei vienkārši.

1. Sabalansēts uzturs

Tikai tiešām sabalansēts, pareizs, pilnvērtīgs. Nepieciešams labi apdomāt savu uzturu, lai tajā būtu visi nepieciešamie elementi. Vairāk dārzeņu un augļu, mazāk tortīšu un kūciņu (labāk, protams, vispār bez tām). Ja tu nevari pats sastādīt uzturu, vērsies pie dietologa.

2. Fiziskā slodze

Sports un veselīgs dzīvesveids – nešķirami jēdzieni. Tikai arī šeit nevajag pārcensties. Gadās, ka dzenoties pēc ideāla ķermeņa, cilvēki nomoka sevi ar treniņiem. Svarīgi atrast zelta vidusceļu un nodarboties ar sportu tā, lai tas nestu tikai labumu.

3. Vitamīni

Bieži cilvēki grēko ar neapdomātu vitamīnu lietošanu, uzskatot, ka tas ir noderīgi veselībai. Tikai ir svarīgi atcerēties, ka vairākumu vitamīnus mēs saņemam ar pārtiku. Pētījumi pierāda, ka cilvēki, kuri regulāri lieto vitamīnus, dzīvo mazāk. Tā ka nav vērts ar to aizrauties.

4. Svaigs gaiss

Vairāk pastaigu, vairāk svaiga gaisa – tas ir ļoti svarīgi veselībai. Ir zinātniski pētījumi, kas pierāda, ka nepieciešams staigāt vismaz 15 minūtes dienā.

Principā, tie ir galvenie punkti, kuri jāievēro. Svarīgi it visā saglabāt līdzsvaru, nepārcensties, bet arī neslinkot – tad viss būs labi. Laiku pa laikam vēl var palasīt Jungu, ļoti izzinoši. Sargi sevi un savu veselību!

Patika raksts – dalies ar draugiem!