Attiecības ar māti

Sievietes problēmas tieši saistītas ar viņas attiecībām ar māti bērnībā. Ja arī tās nav bijušas labvēlīgas un radīja ciešanas, esot jau pieaugušai, meita neapzināti tiecas uz tādu pašu scenāriju attiecībās ar vīriešiem.

Mammai par tavu seksuālo dzīvi nav nekādas darīšanas

Nestāsti mammai par savas intīmās dzīves notikumiem. Komentāri, atbalsts vai mātes kritika sagrauj meitas seksualitāti.
Mammai baidās, ka bērni atkārtos viņu kļūdas, Bet bailes, aizliegumi vai ierobežojumi mātes seksuālajā dzīvē, neļauj viņas meitai atklāt sievišķīgumu.

Nevēlēšanās nest atbildību.

Rūpju trūkums vai pārpilnība ģimenē traucē meitenei redzēt realitāti un aizkavē viņas harmonisko attīstību.

Simona Debovuāra: “Dažas sievietes dod priekšroku atkarībai saspringtas dabiskas dzīves vietā. Atkarība no cita, no vīra, palīdz viņām izvairīties no stresa, bet, ir jāsaprot, ka vīrieši mums neko neliedz, mēs pašas traucējam sev, lai izmantotu tik vēlamās tiesības būt brīvai. Bet, lai izmantotu šīs tiesības, mums ir jāiemācās būt atbildīgām par personisko izvēli”.

Neapmierinātība ar dzīvi tiek nodota no mātes uz meitu. Neapmierināta māte neizrāda meitai atbilstošu uzmanību, nedod drošuma sajūtu un atbilstošu pašnovērtējumu. Meita vaino sevi mātes neveiksmēs.

Greizsirdīgām mātēm greizsirdīgas meitas.

Smagi pārdzīvojot meitu nobriešanu, māte negrib viņu redzēt valdzinošu, viņai sev ir jāpajautā, kāpēc tas viņā izraisa nelabvēlīgumu un greizsirdību.

Sevī pārliecināta sieviete, zin savu cenu, nebaidās no konkurences ne no mātes, ne no meitas puses. Nepilnvērtīgas mātes greizsirdība padara meitas par greizsirdīgām sievām, viņas dzīvo pastāvīgas saspringtas konkurences stāvoklī.
Bailes no vientulības.

Veselīgas personības normāli pacieš vientulību. Bet, ja meitene rada prieku un apmierinātību tikai atrodoties mātes klātbūtnē, pieaugusi viņa jutīsies bez mātes pazudusi.

Fobijas - atkarības no mātes sekas.

Ja māte, pārāk uztraucoties, notur bērnu pie sevis, neļauj viņam izzināt pasauli, tad viņš kļūst atkarīgs no mātes.
Bailes no nezināmā bērnībā var kļūt par fobiju brieduma gados.

Dusmīgās sievietes.

Bērna dusmas - tas ir aizvainojums uz mātes mīlestības trūkumu. Meitene, kurai nebija mātes mīlestības, būs aizvainota un visus kritizēs, baidoties, ka viņu atgrūdīs.

Izsekošanas bailes.

Stingra audzināšana, pazemojums, izsmiešana, meitas nenovērtēšana palaiž mehānismu, kas rada izsekošanas māniju un naidīgumu pret sevi.

Anoreksija un bulīmija.

Meitenes, kas pārāk saistītas ar māti, pārāk prasīgas pret sevi un jūtīgas pret apkārtējo uzskatiem.
Viņu sāpe un protests pret vecāku vēlmēm izpaužas kā novirze attiecībā pret ēdienu.

Attiecības starp vecākiem.

Ja tēvs necienīja māti, viņa bija pasīvs upuris un nekādi nereāģēja, tad meita veido savas attiecības pēc šī modeļa.
“Es visu priekš tevis daru, bet tu esi nepateicīga!”

Sieviete, kas upurēja visu savu bērnu dēļ, vēlāk būs apvainojusies uz viņiem, pārnesot uz viņiem atbildību par savām nelaimēm.

Tā ir vīlusies un skumja sieviete, un viņa nebūs priecīga par meitas panākumiem.

KĀPĒC IR TIK SVARĪGI ATBRĪVOTIES NO MĀTES?

1. Darot citiem labu, nostiprini cieņu pret sevi un neļauj naidam, kas sakrājies tevī, sagraut sevi no iekšpuses.

2. Pārmetumi un aizvainojumi neļauj iemīlēt sevi. Samierinoties ar sevi, samierināsies ar citiem.

3. Iemesls jūsu ciešanām ir jūsu bērnībā.

4. Atdod, neko negaidot pretī, pretējā gadījumā, vienmēr būsi neapmierināta.

5. Pieņem sevi tādu, kāda esi, aizmirsti par vajadzību saņemt mātes atbalstu, ļauj sev runāt par māti to, ko domā.

6. Panākot savas vērtības sajūtu, līdzvērtīgas attiecības un savstarpējo cieņu, tu varēsi tikai atdaloties no mātes.

7. Pārstāj pilnībā pakļauties savam vīram. Kļūsti neatkarīga un ļauj savai meitai darīt to pašu.

8. Izrādi interesei un uzmanību savam bērnam, uzklausi viņu. Centies, lai viņš pastāvīgi attīstītos un iegūst no tevis neatkarību.

9. Patiesā bērna personība attīstīsies, ja māte atbalsta viņu un uzskata par pastāvīgu.

10. Pārstāj skatīties uz māti ar bērna acīm. Lai kāda viņa būtu, iemācies redzēt viņas labās rakstura īpašības un trūkumus.

11. Uzzini savas mātes vēsturi, pamēģini saprast viņas uzvedības iemeslus.

Kā rakstīja Simona Debovuāra: ”Tas ir pašapmāns- sapņot par to, lai caur bērnu varētu saņemt siltumu, augstu pašapziņu, tas ir, visu to, ko viņas nevarētu dod sev pašas. Jebkura sieviete var iegūt šos labumus, ir pietiekami būt pašai spējīgai vēlēt citam labu, nedomājot par savu ieguvumu; sievietei jāiziet no savu ierobežojumu teritorijas. Protams, būt mātei – cienīgs mērķis, bet, ir arī citi mērķi, kas nav mazāk cienīgi.”