Sāpes un neaizstajams zaudējums neatgriezeniski maina cilvēkus,viņu domas. Kad jūs zaudējat vienu no saviem vecākiem, īpaši māti, pēkšņi ir jākļūst par pieaugušo.
Princese Diāna gāja bojā, kad viņas jaunākais dēls, princis Harijs, bija tikai 12 gadus vecs. Pusaudža gados šis zaudējums ir jūtams visvairāk.
Lai tiktu galā ar sāpēm, cilvēki bieži izliekas, ka nekas nav noticis. Tā ir vieglāk...tā nesāp brūces...Tā tas bija arī prinča Harija gadījumā: `Patiesībā, es nebiju spējīgs tikt galā ar to, kas noticis. Es apraku emocijas dziļi iekšā sevī, un lielāko daļu savas dzīves cenšos pat nedomāt par to.` To 34 gadus vecais karalienes Elizabetes II mazdēls atzina dokumentalās filmas `Princis Harijs Āfrikā` intervijā.
Gandrīz divdesmit gadu Harijs klusēja.... Pirmo reizi jaunākais Kembridžas hercoga brālis aprakstīja, cik ļoti pārdzīvojis mātes nāvi. Pēc prinča vārdiem, viņš radikāli mainījis skatījumu uz dzīvi. Iepriekš viņš slēpa galvu smiltīs izdomājot visādus iemeslus, bet tagad viņam ir milzīgi enerģijas krājumi, un tagad viņš ir laimīgs būt daļa no karaliskās ģimenes, jo tas dod viņam iespēju mainīt pasauli ap viņiem.
Šodien, princis Harijs ir aktīvi iesaistās labdarības darbā un pārvalda fondu, kas palīdz bērniem ar HIV un AIDS. Tieši ar to savā laikā nodarbojās arī princese Diāna.
Jāatzīmē, tagad karaļa mantinieks strauji attīstās: viņš palīdz trūkumcietējiem un viņa personīgā dzīve kļūst labāka.
Ko lai saka, tuva cilvēka zaudēšana - tā ir neatgriezeniska traģēdija. Varu tikai iedomāties, ko pārdzīvoja 12 gadus vecais princis pēc mīļotās mātes nāves, kas ziedoja miljonus...Bet Harijam tomēr izdevās savākties un nostāties uz kājām. Viņa dzīves stāsts var kalpot kā paraugs visiem, kas pēc mīļoto nāves zaudējuši ticību.
