Tāds trauks bija populārs Viktorijas laikmetā. Pudelītes tika aprīkotas ar gumijas vai metāla caurulītēm, kurām galā piestiprināja knupi. Likās, ka šis izgudrojums – bezgalīgs labums. Saturs nelija ārā, bet tas nozīmē, ka pat 5-gadīgi bērni varēja ēdināt savus mazākos brālīšus un māsiņas. Ko tur runāt, zīdaiņi varēja pastāvīgi ēst, bez riska notraipīt visu apkārt!

Taču tādu pudelīšu konstrukcija neļāva mazgāt un dezinficēt caurulītes. Tur attīstījās un uzkrājās kaitīgās baktērijas, kuras pēc tam nokļuva bērna organismā. Līdz antibiotiku atklāšanai daudzas mūsdienās nenozīmīgas slimības izraisīja bērnu bojāeju. Piemēram, saskaņā ar 1907.gada statistiku, no kuņģa-zarnu trakta slimībām mirstība sasniedza 35% no visa kopējā jaundzimušo nāves gadījumu skaita!

Vārdu sakot, pašas māmiņas arī bija reti bezrūpīgas. Tā, autoritāte mājsaimnieču vidū, rakstniece Izabella Bītone, izdeva populāru grāmatu par mājturību. Tajā sieviete rekomendēja mainīt šīs pudelītes ne biežāk kā reizi divās nedēļās!

Tā kā pudelītes bērnu barošanai bija samērā dārgas un skaitījās moderns aksesuārs, daudzi vecāki nemainīja tās mēnešiem!

Starp citu, pašu Izabellu Bītoni var uzskatīt par Viktorijas laikmeta simbolu, jo viņa nomira 28 gadu vecumā, ceturto dzemdību laikā…

Šīs pudelītes bija populāras pus gadsimta laikā un tikai ХХ gadsimta sākumā tām nostiprinājās zīdaiņu slepkavu sliktā slava…

Ievērojami, ka vēsture cilvēkiem gandrīz neko neiemāca. Mūsu dienās tiek ražotas milzum daudz visādas bērnu dzirdināšanas neizlaistāmas pudelītes, kuras arī ir īstas baktēriju audzētavas! Tādēļ, izvēloties pudelīti savam mazulim, nepaslinko to izjaukt un pārliecināties, ka tai nav mazgāšanai neaizsniedzamu vietu.

Lūk, tādām briesmām tika pakļauti bērni pagātnē, kā arī daži mūsdienu mazuļi arī. Padalies ar šo informāciju ar saviem draugiem, jo nedrīkst taču nolaidīgi izturēties pret bērna veselību!