Nepietiekami mīlētu bērnu 7 pazīmes: bērna smadzenes

Agrīnā bērnība ir periods, kurā bieži un strauji mainās smadzeņu struktūra. Bērnība un periods līdz sešiem - septiņiem gadiem ir laiks, kad bērna smadzenēs visstraujāk veidojas sarežģīti savienojumi starp neironiem.

Smadzeņu neironu galīgā veidošanās par aptuveni 80% beidzas četru gadu vecumā. Citiem vārdiem sakot, līdz ceturtajam dzīves gadam topošā pieaugušā smadzenes ir gatavas par astoņām desmitdaļām.Daudzi zinātnieki uzskata, ka cilvēka uzvedību aptuveni 95% nosaka viņa zemapziņa. Kad notiek šīs zemapziņas ”programmēšana”?

Nepietiekami mīlētu bērnu 7 pazīmes: periodā no dzimšanas līdz sešu gadu vecuma sasniegšanai. Kāpēc tas ir svarīgi?
Mūsu smadzenes ir atbildīgas par visu (vai gandrīz visu), ko domājam, sakām un darām. Ja bērns pirmajos dzīves gados nesaņem pietiekamu aprūpi un uzmanību, tas ietekmē viņa smadzeņu attīstību un rezultātā struktūras, kas atbildīgas par bērna emocijām, paliek nepietiekami attīstītas.

Saikne starp faktoriem, kas ietekmē smadzeņu attīstību bērnībā un mūsdienu pieaugušā rakstura iezīmēm, vairs nav apšaubāma.

Ņujorkas psihologs Pags Strips skaidro agrās bērnības un pieaugušā vecuma saistību šādi: “Neskatoties uz apgalvojumu, ka katram no mums bērnība ir unikāla, mēs varam izdarīt ļoti precīzus un ticamus secinājumus par tās radīto efektu visai turpmākai dzīvei. Šie atklājumi palīdz saprast, kā bērnība veidoja jūsu personību un uzvedības modeļus. ”

Psihologa citāts liek aizdomāties: kāda veida uzvedība vai rakstura iezīmes liecina, ka šī persona bērnībā netika pietiekoši mīlēta? Tāpēc mēs sagatavojām septiņas galvenās pazīmes:

Neprasme uzticēties

Lai attīstītu spēju uzticēties individuālā līmenī, jums ir nepieciešama stabila pozitīva vide. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai bērniem apkārt būtu vismaz samērā stabili un līdzsvaroti cilvēki. Histērija, kliedzieni un biežas situācijas izmaiņas negatīvi ietekmē uzticības izjūtas attīstību. Bērniem vajadzētu justies droši un saņemt pozitīvu emocionālu atbalstu no citiem.

Ja mūsu bērniem nav stabilas un labvēlīgas emocionālās vides (galvenokārt ģimenē), tad viņam droši vien būs grūti kādam uzticēties. Un tas, savukārt, garantē grūtības personīgajās attiecībās.

Zems emocionālais intelekts

Bērni iemācās interpretēt emocijas galvenokārt ar vārdiem un žestiem. Gan tam, gan citam ir liela nozīme bērna attīstībā. Vārdi un žesti palīdz izteikt savas jūtas, kontrolēt bailes, izprast negatīvās emocijas un attīstīt izturību pret emocionālu spiedienu.

Ja nespēj pareizi interpretēt savu emocionālo stāvokli, bērns var pilnībā neizveidot svarīgu dzīves īpašību - emocionālo intelektu.

Spēcīgas bailes no kļūdām

Bērniem, kas aug pret viņiem vienaldzīgā vidē, ir nopietnas problēmas ar pašnovērtējuma attīstību. Tajā pašā laikā motivējoša un mīloša vide veicina izturības un pašapziņas attīstību.

Bērns, kurš bērnībā nav mīlēts, jau izaudzis noteikti piedzīvos pašpārliecinātības trūkumu. Parasti tas izpaužas kā pārmērīgas bailes kļūdīties. Daudzi veiksmīgi cilvēki nespēj pilnībā realizēt savu potenciālu tikai tāpēc, ka bērnībā saņēmuši nepietiekamu vecāku mīlestību un pieķeršanos. Viņi vienkārši baidās, ka viņiem nekas neizdosies.

Nosliece uz toksiskām personiskām attiecībām

Cilvēka smadzenes aug galvenokārt caur asociāciju un modeļa atpazīšanu. Psiholoģijā un kognitīvajā neirobioloģijā modeļa atpazīšana tiek definēta kā “izziņas process, kas salīdzina informāciju no ārpasaules ar informāciju, kas saņemta no atmiņas”.

Kas attiecas uz personiskajām attiecībām - bērns, kurš cieta no mīlestības trūkuma, kļūstot par pieaugušo, centīsies pēc tā, kas viņam ir pierasts, tas ir, toksiskiem cilvēkiem.

Nedrošības un pieķeršanās sajūta

Gandrīz jebkurš speciālists, kas strādā psihiatrijas jomā, piekritīs, ka pozitīva vide ārpus ģimenes var kompensēt negatīvo vidi ģimenē.

Tomēr realitātē viss ir daudz sarežģītāk.

Ja bērns nevar uzticēties cilvēkiem, kuri palīdzēja viņam piedzimt un kuriem vajadzētu būt atbildīgiem par viņa drošību, kā viņš vispār var sevi piespiest kādam uzticēties?
Nosliece uz depresiju

Nepietiekoši mīlēti bērni pieaugot bieži cieš no garīgās veselības problēmām.

Parasti depresija un nemiers rodas no: a) emocionālās vienaldzības bērnībā un b) neizbēgamajām komplikācijām, ko izraisa šī vienaldzība, kas uzpeld virspusē nobriedušākā vecumā.

Depresija un hroniska trauksme ir divas visizplatītākās garīgās slimības pasaulē. Un varbūtība iegūt tās pieaugušā vecumā ievērojami palielinās, ja viņa ģimenē bija nopietnas problēmas, kad viņš bija bērns.

Pārmērīga jutība

Mēs visi esam dzirdējuši padomu neuztvert daudzus citu vārdus pārāk tuvu sirdij. Kopumā tas ir diezgan labs padoms. Cilvēki, kas mēģina tikt galā ar savām problēmām, bieži tos projecē uz citiem. Ja mēs neuzņemsim visus šo cilvēku vārdus uz sava rēķina, tas var palīdzēt tos izprast un varbūt pat palīdzēt tikt galā ar šīm problēmām.

Tomēr nav viegli ievērot šo padomu tiem, kuri bērnībā nav saņēmuši mīlestību un uzmanību no tuviniekiem. Šos cilvēkus pastāvīgi nomāc bailes būt atraidītiem un kopā ar šaubām par sevi - tas pierāda, ka bērnībā viņi jutās nevajadzīgi un nemīlēti.

“Ak, cik jutīgi mēs esam” ... Šo frāzi mēs bieži dzirdam no brutāliem cilvēkiem un emocionālās vardarbības cienītājiem. Tā, kā likums, tikai pielej eļļu ugunij, apdedzinot viņu upura jau tā sāpīgi jutīgo psihi.

Nepietiekami mīlētu bērnu 7 pazīmes: daži vārdi nobeigumā

Katram no mums ir savs veids parādīt saviem bērniem, kā mēs viņus mīlam un tikai pateicoties tam, mēs varam ielikt stiprus pamatus viņu turpmākia dzīvei.

Rakstā ar nosaukumu ‘Mīlestība un rūpes agrā bērnībā’, ko sarakstījuši trīs slaveni bērnu psihologi, eksperti dod sekojošus padomus:

– Lai jūsu mīlestības izrādīšana un pieķeršanās jūsu bērniem kļūst par jūsu galveno prioritāti katrai dienai.

– Uzslavējiet bērnus pēc iespējas biežāk (bet uzslavai jābūt nopelnītai, piemēram, bērns palīdz jums mājas solī vai atnesis dienasgrāmatā labas atzīmes).

– Centieties vienmēr saglabāt pozitīvu attieksmi pret dzīvi un emocionālu briedumu, lai izveidotu veselīgu vidi bērniem.

– Atcerieties, ja jūs vecāks vai aizbildnis visu laiku jūtaties nomākti, aizkaitināmi, atrodaties depresijas stāvoklī vai skumstat, tas var negatīvi ietekmēt bērna attīstību.