Kāpēc mēs guļam un redzam sapņus?
Katru nakti praktiski visi planētas cilvēki ir pieraduši gulēt un redzēt sapņus, turklāt, kāpēc tieši tas notiek, pētnieki jēdzīgi atbildēt nespēj. Teorijas protams ir un pie tam daudzas. Pēc vienas no teorijām, mēs redzam sapņus, lai sakārtotu savas smadzenes un tiktu vaļā no stresa. Pētījumi pierāda, ka miegs norāda uz to kas varētu notikt ar mūsu ķermeni, piemēram, ar sapņu palīdzību ir iespējams uzzināt, vai ir slimību parādīšanās risks, tādu kā Parkinsona vai atpalicība. Vēl dīvaināki var likties Ņju-Meksiko zinātnieku pētījumu rezultāti. Izrādījās, ka apmācītie pētījuma dalībnieki spēja manipulēt ar saviem murgiem, tādā veidā izārstējoties no depresijas.

Kas notiek pēc nāves?
Nāve - vēl viens liels noslēpums. Neviens konkrēti nespēj un nevar pateikt, kas notiek pēc tā, kad mūsu ķermenis pārstāj funkcionēt. Zinātnieki dara visu iespējamo, lai noskaidrotu, bet atbilžu vietā iegūst vēl vairāk jautājumu. Pirmā svarīgā problēma ir klīniskās nāves stāvoklis. Liels daudzums cilvēku stāsta par to, ka redz baltu gaismu, dzird mūziku, lidinās gaisā, iziet no sava ķermeņa un daudz ko citu. Šo pieredzi nevar saukt par halucinācijām, tāpēc, ka tas notiek tad, kad smadzenes un sirds pārstāj darboties. Uzrodas otrs jautājums: kas notiek ar apziņu pēc fiziskas nāves? Ņemot vērā vienu no ekspertiem saistībā par atgriešanos dzīvē pēc nāves, doktoru Semu Parniju, cilvēki var atdzimt bez ilgdarbīgiem bojājumiem 10 stundu laikā pēc nāves. Tas liek domāt, ka mūsu apziņa tomēr turpina eksistēt, pat tad, ja mūsu ķermenis neatdzimst no mirušajiem. Par nāvi mēs zinām ļoti maz, neskatoties uz to, ka jau vairākus tūkstošus gadu cenšamies saprast tās dabu.

Kāpēc radās dzīvība uz Zemes?
Mēs nezinam, kāpēc dzīve, kura eksistē starp mums šodien, parādījās uz šīs planētas. Vienīgais, kas mums ir zināms, 3,8 miljardu gadu atpakaļ, molekulas sāka demonstrēt neticami grūtas ķīmiskās reakcijas, kas noveda pie skābekļa parādīšanās un pēc tam pie dzīvības. Kas tieši stimulēja molekulas pie šīs reakcijas parādīšanās, paliek noslēpums vēl joprojām. Pēc vienas versijas, tas viss ir Dieva darbs, pēc citas versijas, visam vaina ir ultravioletā gaisma, tomēr precīzi atbildēt, kāpēc tas notika, neviens nespēj. Visas pasaules zinātnieki vēl joprojām cenšas uzminēt šo noslēpumu.

Dinozauru noslēpumi
Mēs no bērnības zinam, ka kaut kad sen atpakaļ uz mūsu planētas dzīvoja, ne tās būtnes, kuras mēs esam pieraduši redzēt šodien. Par daudziem mēs joprojām nezinam, jo to atliekas nav saglabājušās līdz mūsu dienām. Piemēram, lai dinozaura skelets saglabātos miljoniem gadu, ir nepieciešams daudz grūtu apstākļu. Tas nozīmē, ka pat tad, ja mēs atrodam kādu veidu skeletus. Lielāko daļu atliekas nemaz nav saglabājušās. Piemēram, līdz mums ir nonākuši tikai pāris dzīvo radību kauliņi. Pat ja pētniekiem izdodas atrast lielus kaulu fragmentus, patiesībā tās ir tikai mazas daļas no visa lielā. Pēc National Geographic, vairāk kā 59% dinozauru, kas ir pazīstami zinātnei, ir pazīstami tikai pēc nelieliem fragmentiem. Dēļ nelielās informācijas zinātnieki bieži pieļauj kļūdas, pieņemot vienu radību par kādu citu.