Ceremonija nedaudz ievilkās un diena, kurā ietilpa tik daudz mīlestības, svinību un smieklu, sanāca piesātināta, taču ne apgrūtinoša.

Kad meitenīšu vecāki Kristofers un Denisa, kā arī Denisas māsa Dženifera un viņas vīrs Nils devās uz limuzīnu, neviens nevarēja pat iedomāties ko sliktu. Šajā dienā bija daudz līksmības un sliktām domām vienkārši nebija vietas. Protams, ka Nils paņēma līdzi arī nogurušās no piesātinātās dienas mazulītes.

“Es atceros, kā ieskatījos limuzīnā un pamāju Ketijai uz atvadām, un viņa pamāja man. Mēs smaidījām un mājām ar rokām atkal un atkal. Kas to varēja iedomāties, ka mēs redzējāmies pēdējo reizi…” – vēlāk atcerējās Dēvids.

Trokšņainās kāzas palika tālu aizmugurē un limuzīns izbrauca uz šosejas. Neviens pat iedomāties nevarēja, ka briesmas jau ir tik tuvu. Dzērāja Martina Haidžena automašīna iebrauca pretējā joslā un sadūrās ar limuzīnu.

Vēlāk ekspertīze parādīs, ka alkohola līmenis Haidžena asinīs pārsniedza normu veselas 3 reizes. Viņš pamanījās vienā vakarā nogaršot vairāk nekā desmit dažādus kokteiļus. Bet iebraucot pretējā joslā, vispār prata uzņemt ātrumu līdz 115 kilometriem stundā. Vismaz, tāds ātrums bija fiksēts ceļa posmā 2 kilometrus pirms avārijas vietas.

Limuzīna vadītājs 59 – gadīgais Stenlijs gāja bojā uzreiz no dzinēja sitiena. Kristofers, līgavas tēvs, lauza abas kājas, vēlāk tās nācās amputēt. Viņa sieva Denisa un mazā Greisa iestrēga automobiļa vrakā.

Savainotie Nils un Dženifera meklēja mazo Ketiju, kura pirms avārijas sēdēja sānu sēdeklī. Taču nekādi nevarēja atrast…
Pēkšņi Dženifera uzdūrās ķermenim bez galvas. Drošības josta bija nogriezusi mazajai galvu.

Viens no pirmajiem notikuma vietā ieradās policists Maiks Tegnijs, kurš bija līgavas tēvocis. Viņš bija kāzās, bet aizbrauca ātrāk, lai dotos uz vakara dežūru.

“Mēs atbraucām uz avārijas vietu, es piegāju pie limuzīna no aizmugures, atvēru durvis un sapratu, ka tur ir mana ģimene…”

Pat pieredzējušam policistam palika slikti, kad ieraudzīja Dženiferu, kas sēdēja ceļa malā ar vecākās meitas galvu rokās. Meitenītes ķermenis tā arī palika mašīnā, uzposts baltā kleitā…

Nelaimīgā māte atsvešināti skatījās, kā pārējos viņas ģimenes locekļus velk ārā no limuzīna atlūzām. Pagāja ne mazums laika, pirms viņa ļāva paņemt meitas galvu, noskūpstot to pēdējo reizi.

Vadītājam - slepkavam piesprieda brīvības atņemšanu uz 18 gadiem. Bet pat tik stingrs sods nevar atgriezt dzīvē 2 cilvēkus. Pagājuši daudzi gadi, bet tikai tagad Dženifera un Nils atrada sevī spēkus runāt par traģēdiju. Viņi cer, ka viņu stāsts novērsīs līdzīgu katastrofu.

“To, ko mēs pārdzīvojām, nav iespējams aprakstīt vārdos. Tas ir tāds globāls tukšums! Taču mēs dzīvojam ar cerību, ka cilvēki sapratīs visu braukšanas dzērumā nopietnību un pārstās sagraut svešus likteņus. Mēs ceram, ka mūsu stāsts palīdzēs saglabāt daudzas dzīvības.”

Šī šokējošā traģēdija paņēma 2 cilvēku dzīvības un sakropļoja vēl septiņus. Tas ir tikai viens gadījums. Bet cik tādu notiek uz ASV ceļiem un citās valstīs?

Iespējamība iet bojā automobiļu avārijās ir vairākkārt augstāka nekā izmantojot citu transporta veidu. Un viss daudzu bezatbildīgu vadītāju dēļ, kuri pakļauj briesmām ne tikai savu dzīvību, bet arī savu pasažieru, kājāmgājēju un citu vadītāju dzīvību.

Mūsdienu autotransporta priekšteči, protams, ir uzdāvinājuši cilvēcei lielisku izgudrojumu, bet viņi nošausminātos, uzzinot, cik daudz cilvēku iet bojā uz ceļiem katru gadu. Pēc Pulitzer Center datiem šis cipars sastāda 1 miljonu 250 tūkstošus cilvēku gadā. Ar katru gadu šis cipars tikai aug.

Valdība visā pasaulē cīnās ar augsto mirstību uz ceļiem, bet pagaidām bez panākumiem. Un tādi traģiski notikumi notiek pasaulē katru dienu. Kā ar to cīnīties?

Padalies ar rakstu ar draugiem, lai viņi atcerās to, ka sēsties pie stūres dzērumā nedrīkst. Katrs tāds brauciens var beigties traģiski.