-
- 11027 x
-
https://torno.lv/RiLHIkb
Dot dzīvi jaunam cilvēkam – tas ir lielākais brīnums, ko var izdarīt sieviete. Mazuļa rašanās, vai tas ir tavs pirmdzimtais, vai piektais bērns, vienmēr ir brīnišķīgi, tajā pašā laikā tas ir baisi, sāpīgi un satraucoši.
Šajos foto iemūžināti svarīgākie momenti, kurus vecāki pārskatīs daudzu gadu garumā. Mazuļa parādīšanās izraisa tik daudz emociju, ka mammas reizēm aizmirst, kas šajā laikā atradās viņām blakus un palīdzēja.
Fotogrāfe Ketija Leisera nolēma padalīties ar lielisku medmāsas foto, kura palīdz mātei ļoti intīmā vidē.
Avots: mommaktshoots
Raksta turpinājums
Pati fotogrāfe to komentēja tā: ‘Es vienkārši izrādījos vajadzīgā vietā vajadzīgā laikā. Es atskatījos un ieraudzīju, kā medmāsa palīdz sievietei. Es sapratu, ka ir nepieciešams parādīt to cilvēku darbu, par kuriem tik maz runā.’
Džilla Krausa, ieraugot Ketijas Leiseras foto, uzrakstīja ziņu, kura uzreiz izplatījās Tīmeklī: ‘Es nekad neaizmirsīšu medmāsu sejas, kuras man palīdzēja pēc katra bērna piedzimšanas. Kad es biju tik ļoti neaizsargāta, nobijusies un nogurusi, viņas izturējās pret mani ar visu labsirdību un atbildību. Man tie bija iesvētīšanas mirkļi un apstiprinājums tam, ka man ir īsts atbalsts.’
Zem Džillas ziņas citas mammas sāka stāstīt savus neticamos stāstus un ar pateicību atcerēties medmāsas.
‘Es vienmēr atcerēšos medmāsu, kura man palīdzēja pirmo reizi aiziet uz tualeti pēc dzemdībām. Man bija asiņošana un tas bija tik pazemojoši, bet šī labā sirds pat nenodrebēja. Es turpināju atvainoties, bet viņa – mani mierināt, apgalvojot, ka tas nav nekas briesmīgs. Es nekad neaizmirsīšu, kā viņa man mazgāja kājas un šajā momentā es patiesi sapratu, ko tas nozīmē – mīlēt savu tuvāko.’
‘Nevienam nepatīk runāt par šiem brīžiem pēc dzemdībām. Par to, ko mēs jūtam, kā sāp mūsu ķermenis, kā mēs baidāmies no visa, kas saistīts ar mātes lomu…Un tikai medmāsas visu saprot.’
‘Mūsu meitiņa aizgāja no mums, kad viņai bija tikai 23 nedēļas. Kad mēs saņēmāmies otram bērnam, es devos uz to pašu slimnīcu, kurā nāca pasaulē mana meita. Visas medmāsas zināja par mums. Kad piedzima mans dēls, viņš neelpoja. Es nepārstāju raudāt, medmāsas raudāja kopā ar mani, palīdzēja man līdz tam brīdim, kad es ieraudzīju manu mīļo puisīti.’
Tas ir tik svarīgi – pievērst uzmanību to darbam, kuri paliek aizkulisēs, darot milzīgu darbu topošo māmiņu labā.
Paldies jums, dārgās medmāsas, paldies par visu.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
