`Šodien piebraucot pie darba es ieraudzīju uz ietves sēdošu vīrieti. Viņa izskatā bija redzamas skumjas un izmisums. Kad es izkāpu no mašīnas un pajautāju vai viss ir kārtībā. Vīrietis smagi noteica:`Nē!` un pēc tam salīka un sāka raudāt...

Tas acīmredzami bija bezpajumtnieks, tāpēc es pajautāju vai viņš nav izsalcis, vīrietis atbildēja, ka ļoti. Es palīdzēju viņam piecelties un aizvedu uz kafejnīcu kur es strādāju. Es pateicu, ka viņš var paņemt pusdienas uz mana rēķina. Bet, kamēr viņš ēda, kāds apmeklētājs uzcienāja viņu ar desertu!

Ēšanas laikā viņi aprunājās. Vīrietis izstāstīja, ka viņu sauc Riks. Viņš ir dzimis Ohaio, bet ir spiests ceļot pa valsti, jo dienvidu štatos ir vieglāk pārziemot. Pie mums Feniksā viņš pakļuva zem mašīnas, bet sakarā ar to, ka viņam nebija ne pases nedz arī medicīnas apdrošināšana, slimnīcas atteicās viņu ārstēt.

Rīks teica, ka viņš nekad mani neaizmirsīs. Kad es viņam pajautāju vai es varu ar viņu nofotografēties, viņš piekrita. Viņš pat izņēma savu mazo ķemmīti un izķemmēja savu bārdu un ūsas. Tas bija tik aizkustinoši!

Kad mēs atvadījāmies, Riks noņēma savu medaljonu un iedeva man atvadoties. Šis žests mani tā aizkustināja. Es pat nezināju, ko man atbildēt. Asaras mani žņaudza un es vienkārši ne vārda neminot apskāvu viņu. Viņš atdeva visdārgāko lietu, kas viņam bija un es nekad pilnā mērā nevarēšu viņam atlīdzināt.

Es nekad neaizmirsīšu Riku un tos dažus mirkļus kurus mēs pavadījām kopā. Es gribu palūgt visus, kas lasa šīs rindas, atceraties par dažām lietām.

Atceraties, ka vienmēr silti jaizturas pret apkārtējiem. Dariet labu negaidot neko pretī. Un atceraties, ka palīdzēt cilvēkam ir krietni vieglāk nekā tas sākumā liekas. Labu jums dienu!`

Morisas rīcība ir cieņas vērta un tas liek ticēt cilvēku labajam prātam un nodomiem. Ja arī Tevi aizkustināja šis emocionālā ziņa, tad noteikti neaizmirsti ar to padalīties ar draugiem.