Neskatoties uz to, ka cilvēkiem patīk haizivis, patiesībā, mēs par šiem radījumiem zinām ļoti maz. Viens ir zināms, haizivis ir svarīga pasaules okeānu ekosistēmas daļa, kur viņi kontrolē plēsoņu populāciju. Pētījumi ir pierādījuši, ka gadījumā, ja haizivis pazudīs, tas iespaidos barības ķēdi un pat var novest pie dažādu jūras augu pazušanas.

Ik gadu dēļ gaļas nogalina ap 100 miljoniem haizivju. Ķīnā zupa no haizivs spurām tiek uzskatīta par delikatesi, neskatoties uz to, ka spurās ir augsts toksīnu līmenis, piemēram dzīvsudrabs. Dabas aizsardzības speciālisti ir pārliecināti, ka cilvēki, kuri uzzinātu cik fantastiskas ir haizivis, daudzi sāktu cīnīties pret viņu nogalināšanu. Der piebilst arī to, ka haizivis eksistēja okeānā jau vairāk kā 420 miljonus gadu atpakaļ un maz kas ir mainījies kopš tiem laikiem.

Haizivij nav vajadzības tīrīt zobus, jo zobi ir noklāti ar fluorīdu, kas pasargā no caurumu parādīšanās zobos. Vienā no veiktajiem 2012. gada pētījumiem, kura rezultāti tika publicēti žurnālā `Journal of Structural Biology`, parādīja, ka haizivju zobu emalja sastāv no fluorapatīta, kas pasargā no skābes, ko rada baktērijas. Ņemot vērā arī to faktu, ka haizivīm zobi mainās viņu dzīves laikā, viņām vienmēr ir ideāli zobi.

Brazīļu spīdošā haizivs spēj nokost no citām haizivīm gabaliņu tādā pašā formā, kā saldējuma bumbiņas. Viņas arī baidās uzbrukt lielajām, baltajām haizivīm, kuras ir daudz lielākas nekā viņas pašas.

Haizivs mātītes āda ir daudz biezāka, nekā tēviņam, jo pārošanās laikā, tēviņš kož mātītei. Šo faktu apliecināja Dēvids Šifmans, kurš ir haizivju pētnieks un Miami universitātes aspirants.

Grenlandes polārās haizivīs, kuras ir pašas lēnākās zivis, kuņģī visas vēstures laikā ir atrasts: alņi, polārlāči un roņi. Zinātnieki uzskata, ka šīs haizivis medī guļošus roņus, kuriem patīk gulēt zem ūdens, dziļās vietās, lai izbēgtu no polārlāčiem.

Vaļu haizivs
Pati lielākā no mūsdienu zivīm. Bieži vien viņas garums sasniedz 10 metrus, bet ir arī dati par 20 metrīgām vaļu haizivīm. Atšķirībā no daudzām citām haizivju sugām, vaļu haizivs ēd planktonus un retos gadījumos arī mazas zivteles. Šīs zivs svars var sasniegt 21000 kilogramus.

Gigantiskā haizivs
Šai haizivīj patīk sveicināties ar daiveriem un viņa neuzbrūk cilvēkiem. Ēd viņa planktonus un mazas zivteles. Šīs haizivs vidējais svars ir 14515 kilogrami un viņas garums var sasniegt 15 metrus. Šī haizivs ēd ar atvērtu žokli.

Nakts haizivs, jeb melnā dzeloņu haizivs, spēj spīdēt. Zinātnieki uzskata, ka šo fotofores šai haizivij kalpo kā gaisma, ar kuras palīdzību zivs maskējas no plēsoņām. Šai zivij nav ēnas.

Grenlandes polāra haizivs
Viņai patīk auksti ūdeņi un dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Šīs haizivs gaļa ir indīga un tā nevar tikt izmantota kā ēdiens. Haizivs vidējais svars ir ap 1020 kilogrami.

Baltā haizivs
Šī ir pati lielākā plēsoņu zivs uz mūsu planētes. Viņas vidējais garums sasniedz 4,6 metri, bet svars ap 2000 kilogramiem, bija manīti arī gadījumi ar baltajām haizivīm, kuru garums ir vairāk kā 10 metri. Viņa ir arī ātrākā haizivs pasaulē. Šī ir pati bīstamākā haizivs, tieši baltā haizivs visbiežāk uzbrūk cilvēkiem.

TīģerHaizivs
Tā ir vispopulārākā haizivs suga uz planētas. Tām patīk atvērti ūdeņi un peld krastu tuvumā. Tīģerhaizivs ēd dažādus jūras dzīvniekus un arī kā baltā haizivs bieži uzbrūk cilvēkiem. Viņu nosauca par Tīģerhaizivi dēļ svītrām uz ķermeņa. Pašu lielāko tīģerhaizivi atrada Taizemes ūdeņos - 7,5 metri un viņas svars bija 807,4 kilogrami. Pasaules Ginesa rekordu grāmatā ir ierakstīta tīģerhaizivs, kuru atrada Austrālijā un viņa svēra 1524 kilogrami. Zinātnieki uzskata, ka viņas svars bija tik liels, jo viņa bija stāvoklī.