Vulkāns Japānā

Aogašimas sala Japānā

Tā ir Japānas vulkāniskā sala Filipīnu jūrā. Tā ir dienvidos un ir visizolētākā Idzu arhipelāga apdzīvotā sala.
Pati sala ir gigantisks vulkānisks krāteris, kurā atrodas vēl viens vulkāns, bet mazāks. Aogašima līdz šim brīdim tiek uzskatīta par aktīvu vulkānu, lai gan pēdējo reizi izvirda 1780-os gados.

Kad šis vulkāns izvirda pēdējo reizi, tad tika nogalināta gandrīz vai puse no iedzīvotājiem un pārējie iedzīvotāji, glābdamies bēga. Cilvēki te atgriezās gandrīz pēc 50 gadiem. Pašreiz gandrīz 200 drosmīgu iedzīvotāju dzīvo šajā salā.
Aogošimas sala ir zemūdens vulkāns, kas radās no jūras dzīlēm. Tā ārējās malas garums sastāda no 200 līdz 420 metriem. Sala sastāv no ārējā un iekšējā krāteriem.

Izvietojies Kurosio apgabalā atklātā jūrā, kas pazīstams ar saviem paisuma ūdeņiem, Aogašima gandrīz nav pieejama arī laivām. Salai nav savas kuģu piestātnes.

Kā variants - var paņemt vienu no helikopteriem, ko piedāvā aviokompānija Tokyo Island Shuttle Service. Tie kursē no citas vulkāniskās salas – Hatidzjodzimas, kas atrodas 60 kilometru attālumā no Aogašimas. Helikopteri veic vienu reisu dienā un uzņem ne vairāk kā 9 pasažierus.

Tomēr, bieži vien, tam neļauj pacelties gaisā sakarā ar biezu miglu, atkarībā no sezonas. Lūk, tāpēc Aogašima ir reti apmeklējama sala.

Nav tik daudz iespēju lai nokļūtu Aogašimas salā, lai baudītu tropiskās paradīzes mieru.

Salas centrā atrodas ģeotermālā sauna. Tā ir sabiedrisks objekts, kuru cilvēki izmanto, lai pagatavotu pārtiku. Šī “plīts”, kas izmanto ģeotermālo tvaiku, ir bezmaksas. Šī sistēma iekļauj arī saunu, pirti un dušu ar karstu ūdeni.
Sautēti svaigi augļi, kafija vai olas – to ražo uz salas.

Sala ir vismazākais Japānas ciems. Uz salas ir sākumskola, kur mācās aptuveni 25 skolēni. Kad bērni sasniedz 15 gadu vecumu, tad dodas uz kontinentu, kur turpina mācība, un neviens nezina, vai viņi atgriezīsies.

Rozā ezers

Hillera ezers (Rozā ezers), Rietumaustrālija

Rietumaustrālija ir virknes ārkārtīgi skaistu rozā ezeru atrašanās vieta.

Hillers - šis ezers rozā krāsā atrodas uz lielākās Ričerčas arhipelāga salas (Ričerčas arhipelāgs sastāv no 105 salām) pie Esperansas pilsētas krastiem.

Skatā no augšas ezers atgādina košļājamo gumiju rozā krāsā. Ezera garums aptuveni 600 metri, tam ir smilšu pludmales un to ieskauj biezs eikaliptu mežs. Šaurā klinšu kāpu strēmele ir pārklāta ar augiem, kas atdala Rozā ezeru no zilā Dienvidokeāna.

Neviens nav īsti pārliecināts, kāpēc ezers ir rozā krāsā. Zinātnieki pieļauj, ka krāsa rodas no krāsvielas, ko izdala ezerā dzīvojošās baktērijas.

Rozā ezeru un salu ir pētījis metjū Flinders, kurš 1802.gadā ir sasniedzis salas virsotni (tagad tā ir pazīstama kā Flindera virsotne). Viņš pētīja netālu esošos ūdeņus un uzdūrās šim satriecošajam ezeram. Vienīgā iespēja, kā apskatīt ezeru visā tā krāšņumā – no putna lidojuma.

Tāpat, var izpētīt salas un bagātīgo dzīvnieku pasauli arhipelāgā kruīza laikā, kura sākumpunkts atrodas Esperansā.
Siltā laikā ezeram tiek novērots maigs rozā tonis, sakarā ar augsto ūdensaugu koncentrāciju ūdenī.

Ezers ir noteikts kā svarīgs putnu atrašanās punkts, jo tas atbalsta ievērojamu daudzumu vietējo un gājputnu.

Forts Indijā

Čittorgarhas pilsēta, Indija

Čittorgarhas forts ieguva Indijas lielākā forta titulu. Masīvais forts atrodas uz neliela kalna netālu no Gambheri upes Čittorgarhas pilsētā.

Forts atrodas 112 kilometru attālumā Udaipuras pilsētas, lielākajā Indijas štatā radžastanā. To cēla dažādi valdnieki 7. gs.

Milzīgais cietoksnis atrodas izvietots 700 hektāru platībā, ir 3 kilometru garš un tas ir 13 kilometri garš perifēriskajā garumā. Atrodoties uz 180 metru augsta paaugstinājuma, nepieejamais forts bija trīs kauju liecinieks.

Čittorgarhas forts- bruņniecības un lepnuma etno-slāņu grupas radžputu lepnums. Fortam ir bagāta vēsture, saistīta ar romantiku, drosmi, izlēmību un pašaizliedzību. Visas celtnes ir saglabājušās labā stāvoklī un apliecina radžputu slavu, kas kādreiz te ir dzīvojuši.

Fortā ir labi pārdomātas pilis, lieliski kenotafi un milzīgi torņi. Cietoksnim ir kolosāla struktūra, kura ir nostiprināta ar vairākām stiprām slūžām.

Forts Čittorgarhs ir atzinums drosmīgiem radžputiem, kuri ziedoja savas dzīvības cīņā ar dominējošiem pretiniekiem. Šī diženā forta vēsturi var izsekot no sultāna Khildži laikiem.

Šajā kolosālā fortā var nokļūt caur septiņiem milzīgiem vārtiem, kuri sastāv no lieliem dzelzs dzelkšņiem.

Cietoksnī ir daudz piļu, kas ir radžputu arhitektūras brīnums.

Cietokšņa celtnes ietver sevī vairākus senus tempļus, kuriem lieliski grebumi un redzams ieguldītais sarežģītais darbs.

Fortam ir ūdens krātuve un daudzas citas interesantas vietas, kuras ir vērts apmeklēt.

Ūdenskrātuve ir milzīgs ūdens rezervuārs, kurš saņem ūdeni no avota klintī.

Fortam ir torņi, kas apbur ar savu skaistumu, un kas attēlo radžputu valdnieku varonīgo vēsturi.

Vidžai Stambas tornis, kas nozīmē “uzvaras tornis”, ir visiespaidīgākais forta Čittorgarha struktūrā. Tā tika celta par godu uzvarai pār Mohhamedu Khildži 15-jā gadsimtā. Iespaidīgās celtnes tika uzceltas 10 gadu laikā. Jūs varat izsekot hinduistu dievu skulptūras šī torņa nišās.

Vakaros Vidžai Stambhu apgaismo un tas izskatās vēl apburošāk.

Itālijas parks

Nacionālais parks Činkve –Terre, Riomadžores pilsētā, Itālija

Riomadžore radās 8-jā gadsimtā, kad Vara ielejas iedzīvotāji, meklējot maigāku klimatu, kur varēs audzēt vīnogas un olīvkokus, nebaidoties no pirātu uzbrukumiem.

Pilsēta ceļas virs kalnu korēm ar skatu uz jūru un tai ir raksturīgas akmens mājas ar fasādēm, kas slīgst ziedos un šīfera jumtiem.

Riomadžores pilsēta ir balstīta uz raksturīgām iezīmēm, kas saista vēsturi un tradīcijas.

Pilsēta ir būvēta vertikāli, kur stāvas kāpnes ir vienīgais pārvietošanās līdzeklis.

Kā noteikums - mājas ir vienstāva vai divstāvu.

1343.gadā Riomadžore ieguva municipālo un administratīvo neatkarību.

Gvardiolas cietoksnis patreiz ir dabas parks, bet kādreiz tas bija viens no rajona aprīkotākajiem nocietinājumiem.

San Džonni Bastista baznīca dibināta 1341.gadā, bet tās fasāde bija pārbūvēta neogotiskā stilā 1820.gadā. Tāpat, arī San Lorenco baznīcai no 1338.gada ir gotiskā fasāde.

Riomadžore cietoksnis (15-16 gadsimts) atrodas virs klinšainas kraujas, kas atdala visvecāko pilsētas daļu no dzelzceļa stacijas.

Riomadžore cietoksnis: jūs varat just pilsētas garu, kāpjot pa ceļu, kas ved no dzelzceļa stacijas. Pilij ir kvadrātveida pamats ar augstām sienām. Sienām ir divi apaļi torņi.

Ieeja ir izvietota starp torņiem, bet iekšējās kāpnes ved uz pilsētas vadības torni, kur it uzbūvēts liels pulkstenis.

Riomadžore atrodas nacionālā parka Činkveterre teritorijā. Tā ir aizsargājama jūras zona, kurā dzīvo daudz retu dzīvnieku un augu. Činkveterres jūras daļā ir delfīni un vaļi.

Fidži un Mamanukas salas, Japāna

Mamanukas salas sastāv no 20 salu grupas. Apkārtne ir pietiekami skaista, lai filmētos šovā “Pēdējais varonis”.
Fidži salas vēstu sākas aptuveni 1500 gadiem pirms mūsu ēras, kad pie tās piestāja Ēģiptes gigantiskās kara kanoe.

Matamanoa nozīmē “stipra vēja acs”, Mana - “Burvīgais” un Liluliku “Miers”

Gigantiskie bazalta stabi, Īrija

Gigantisko akmeņu krasts ir slavens ar saviem poligonālajiem kārtainā bazalta stabiem un ir vienīgais UNESCO Vispasaules mantojuma sarakstā Ziemeļīrijā.

Radīta 60 miljonu gadu atpakaļ vulkāna izvirduma rezultātā, teritorija ar savu ārkārtējo skaistumu vilina apmeklētājus daudzu gadsimtu garumā. Šī vieta slēpj sevī dabiskās vēstures bagātību.

Pie krastiem var redzēt jūras putnus, un klintīs ir redzami reti un neparasti augu veidi.

Par krastu ar gigantiskiem akmeņiem ir radīti daudz mītu un leģendu.

Ir četri kvalitatīvi ceļi, kas ved uz šejieni, un kas var apmierināt jebkuru ceļinieku: no bērnu ratiņiem, pastaigas ar draugu līdz fiziski grūtām ekskursijām.

Stikla pludmale

Makkerriheras nacionālais parks, Kalifornijas štats, ASV

Pludmale atrodas Ziemeļkalifornijā klinšainā krastā un ir patiess dārgums jūras stikla kolekcionāriem visā pasaulē.
Dažu minūšu attālumā no pludmales atrodas kara bāze Fortbrega, bet visa apkārtne kādreiz bija slavena ar lielām sadzīves atkritumu kaudzēm. Ne jau daba ir radījusi apaļas stikla lauskas, kas atrodas pludmalē.

Parastie vietējie iedzīvotāji ar ugunskuru palīdzību mazināja atkritumu daudzumu, kas tur bija krājies gadiem. Šī prakse turpinājās līdz 1967.gadam, kad ūdens lielāko atkritumu daļu applūdināja.

Paisumi un laiks pamazām pārveidoja šo atkritumu vietu par to, ko redzam tagad kā Stikla pludmali.

Dažās vietās stikls pilnībā pārklāj pludmali. Iedomājieties, kā tas ir: staigāt pa rubīniem, safīriem un briljantiem. Ko jūt patiess jūras cienītājs, pastaigājoties pa šo sirreālistisko Stikla pludmali?

Tagad vairumam no šiem jūras stikliem ir izplatītas krāsas: balta, brūna un zaļa. Šīs krāsas atstāja zagļi, kuri spaiņiem nesa prom krāsainos un retu krāsu stiklus.

Tagad pludmali sargā valsts dienesti. Stikla pludmale ir daļa no Makkeriheras nacionālā parka.

Protams, ja jums ļoti patīk jūras stikli, tad tam nav nozīmes. Stikliņu mednieki nepievērš uzmanību aizliegumam.

Havaju sala

Lielā sala, Havaju salas, ASV

Precīzāks šīs salas nosaukums ir “Burvīgais”

Lielā sala var palielīties ar unikālu ģeogrāfiju: no melnu smilšu pludmales sniegotajās augstienēs, no sastingušas lavas laukumiem līdz krāšņiem tropiskiem mežiem.

Lielās salas trumpis - aktīvs vulkāns Kilauea, kas palielina salas masu no 1983. gada.

Te ir izcilas gājēju takas un valsts parki, ar kādiem neviena cita Havaju sala palielīties nevar.

Tādas krāsas pludmales jūs nebūsiet redzējusī nevienā citā reizē.

Nezinoši cilvēki var padomāt, ka salu apdzīvo “iezemieši”. Tomēr tas nav tā, jo viņiem ir Amerikas pilsonība un viņi dzīvo pēc ASV likumiem.

Halonga līcis, Vjetnama

Halonga līcis atrodas Tonkinā un ietver sevī aptuveni 1600 salu un saliņu, radot iespaidīgu jūras skatu no akmens pīlāriem. Vairums salu nav apdzīvotas un rada lielu bioloģisku interesi.