Kas tad ir noticis tikai pāris desmitgadēs?

Kori Kalis ledājs, Peru-1978

Kori Kalis ledājs ir viens no nedaudzajiem tropu ledājiem, kas ir palikuši uz planētas. Tas nodrošina reģiona cilvēkus ar dzeramo ūdeni.

Kori Kalis ledājs, Peru-2002

Tikai divas desmitgades vēlāk, šis ledājs kļūst skaidrs. Kopš 1963. gada mērījumiem, ledājs ir samazinājis ātrumu aptuveni 180 metri gadā, un tā garums ir samazinājies jau divas reizes.

Štaina ledājs, Šveice-2006

Štaina ledājs, Šveice-2015

Neskatoties uz to, ka šīs abas fotogrāfijas ir uzņemtas ar deviņu gadu starpību, Šteina ledājs tiešām ir sarucis. Pēc zinātnieku domām, šajā laikā ledājs ir samazinājies par aptuveni 550 metriem.

Mendenhālas ledājs, Aļaska-1894

Atrodas netālu no pilsētas Juneau Aļaskā. Mendenhālas ledājs atrodas atpūtas zonā, kas ir daļa no Tongass rezervāta.

Mendenhālas ledājs,Aļaska-2008

Vēsturiskie dati liecina, ka ledājs ir samazinājies no 1700-tajiem gadiem, bet sakarā ar globālo sasilšanu, tas sāka kust satraucošā ātrumā. Tā sadalījums ir daļa no pilnīgas Džuno ledāja iznīcināšanas - piektais lielākais ledus lauks pasaulē.

Kerolas ledājs, Aļaska-1906

Šī ledāja daļa stiepjas 25 km garumā, no Aļaskas robežas ar Kanādu līdz Kvīnsletas gala punktam Klusajā okeānā.

Kerolas ledājs, Aļaska-2004

Fotogrāfija, kas uzņemta no tās pašas vietas, gandrīz 100 gadus vēlāk, liecina, ka Kerolas ledājs joprojām pastāv, bet ir nopietnas problēmas. Ledus cepurīte ir ievērojami nodilusi un pārklāta ar dabīgajiem gruvešiem.

Grinela ledājs, Montana-1920

Šis ir elpu aizraujošs ledājs - viens no apskates objektiem Nacionālajā parkā Montanā. Tā platība kādreiz bija 2,9 kvadrātkilometri.

Grinela ledājs, Montana-2008

Ledājs vienmērīgi kūst daudzu gadu garumā, zaudējot aptuveni 40% no savas masas. Glasiologi saka, ka sliktākajā gadījumā, visi ledāji Nacionālajā parkā var izzust līdz 2030.gadam.

Kietrakas ledājs,Tibeta-1921

Kietrakas ledājs atrodas Himalajos,augstākajā kalnu grēdā pasaulē. Britu zinātnieki pirmo reizi atklāja un nofotografēja platību 1921.gadā.

Kietrakas ledājs, Tibeta-2009
Sestajam augstākajam kalnam pasaulē, Kietrakam, ir ievērojams kušanas ātrums.

Tobogānas ledājs,Aļaska-1909

Tobogānas ledājs, kuram ir nogāzes un izskatās piemērots braukšanai ar slēpēm, reiz stiepās no ūdens līnijas.

Tobogānas ledājs,Aļaska-2000

Fotogrāfija ir uzņemta pāris desmitgades vēlāk, kas liecina, ka Tobogānas ledājs vairs nederētu slēpotājiem, tā kā tas praktiski ir pazudis no pirmās bildes brīža.

Muira ledājs un Muira kritums. Aļaska-1880-tie gadi

Nosaukts slavenā Skotijas naturālista Džona Muira vārdā, šis ledājs ir bijis uzmanības centrā, jo Muirs sākotnēji to ir pētījis XIX gadsimtā.

Muira ledājs un Muira kritums. Aļaska-2005

Ledājs, kas kādreiz atdalījās no savas ledus segas, kopš 1941. gada atkāpies vairāk kā 11 kilometrus.

Kūstošie ledāji var radīt daudz problēmas nākotnē, tāpēc daudzās valstīs mēģina rast izeju no šīs situācijas.

Tomēr daži zinātnieki apgalvo, ka celt paniku vēl ir par agru. Pēdējo 800 tūkstošu gadu laikā, sasilšanas un sasalšanas periodi ir regulāri mainījuši viens otru. Un kas tāds jau ir bijis 8 reizes minimums.

Šobrīd mēs atrodamies sasilšanas galā, kas nozīmē, ka Zeme nākošajā gadsimtā dosies uz ledus laikmetu. Zinātnieki saista to ar notiekošajiem procesiem, un svārstībām, Zemes ass izmaiņām, Zemes attālumu no Saules.

Un kā tu domā, vai mums būtu jābaidās no globālām klimata izmaiņām tuvākajā nākotnē? Mums būs interesanti uzzināt, ko par to domā tavi draugi. Padalies ar viņiem ar šo informāciju!