Sapelējusi maize

Sapelējusi maize senajā Ēģiptē tika izmantota priekš iegriezumu dezinfekcijas. Neskatoties uz to, ka tas skan kā trakā ārstēšanās, patiesībā tajā ir sava jēga. Kā vēlāk noskaidroja slavens franču mikrobiologs Luīs Pasters, daži sēņu veidi izraisa baktērijas augšanu un izsauc slimības, kā piemēram, penicilīns.

Metamfetamīns

Šī metode kļuva populāra pateicoties Ādolfam Hitleram, kurš bija hipohondriķis
Viņa ārsts taisīja viņam injekcijas ar vitamīniem, kuros dažreiz pievienoja narkotisko vielu - metamfetamīnu. Injekcijas uzturēja Hitleru enerģisku, uzmanīgu, aktīvu, runātīgu un ļāva naktī negulēt vairāku stundu garumā.

Gāzes burkā

Viduslaikos ārsti uzskatīja, ka līdzīgai tiek ārstēts ar līdzīgo un mēra laikā, kuru uzskatīja par nāvīgu un ka tā izsauc izgarošanu, daži ārsti rekomendēja zarnu gāzes glabāt burkā un biežāk tās ieelpot.

Pasta no mirušām pelēm

Senie ēģiptieši ieberza mirušu peļu pastu ar citām sastāvdaļām brīžos, kad viņiem sāpēja zobs. Tomēr, ēģiptieši nebija vienīgie, kuri izvēlējās ārstēšanu ar pelēm. Piemēram, ja tev parādījās kārpa, tad peli, Elizabetes laikā Anglijā, sagrieza uz pusēm un pielika pie kārpas.

Krokodila fekālijas

Senajā Ēģiptē krokodilu fekālijas tika izmantotas kā kontracepcija. Izkaltētus mēslus ievadīja sievietes dzimumorgānā, bet kad ķermeņa temperatūrā tie kļuva mīksti, tika uzskatīts, ka tie darbojas kā kontracepcija.

Arsēns

Arsēns ir pazīstams kā inde, bet daudzu gadsimtu garumā to izmantoja kā zāles tradicionālajā ķīniešu medicīnā. Tas arī kļuva par galvenajām zālēm pret malāriju un sifilisu 18. gadsimta beigās, kā arī pret artrītu un diabētu. Viktorijas laika sievietes izmantoja arsēnu kā kosmētisko līdzekli.

Čūsku eļļa

Vairākus gadsimtus ķīnieši čūskas eļļu izmantoja tradicionālajā ķīniešu medicīnā pret locītavu sāpēm un vēl joprojām to izmanto. Tagad ir zināms, ka čūskas ir omega3 un citu skābju avots.

Uroskopija

Viduslaiku Eiropā ārsti lika diagnozi uz uroskopijas pamata, vienkāršāk apskatīja pacientu urīnu. Daži pacienti paši ārstam nesa urīnu, bet citi sūtīja. Ārsts parasti pārbaudīja smaržu, konsistenci un arī garšu.

Mariannas vīns

Mariannas vīns tika izgudrots pateicoties ķīmiķim Anželo Marianni 1863. gadā. Tonizējošais dzēriens sastāvēja no vīna un kokas lapām. Dzēriens kļuva ļoti populārs, kokas lapas satur kokaīnu. Reklāma ziņoja, ka Mariannas vīns ir labvēlīgi apliecināts ar 8000 ārstiem un ideāli der nogurušiem vīriešiem, vājām sievietēm un slimiem bērniem. Šo vīnu baudīja Tomas Edisons, Karaliene Viktorija, romas pāvests Pi X un citi. Amerikāņu farmaceits Džons Pembertons vēlāk izveidoja līdzīgu dzērienu, kurš kļuva slavens kā Coca-Cola.

Diagnoze pēc aitas aknas

Kad nebija asins analīzes un rentgena, senie ārsti izmantoja neparastas slimību diagnosticēšanas metodes. Mesopotāmijā ārsti sprieda par pacienta veselību, pēc aitas aknas, kuru ir atnesis pacients.

Mēles griešana

18. un 19. gadsimtā ārsti mēģināja raustītu valodu ārstēt, nogriežot pusi pacienta mēles. Šodien, šo metodi izmanto tikai mutes vēža gadījumā un šī procedūra tiek veikta pie pilnas anestēzijas. Šī metode nestrādāja, tikai sniedza neizturamas sāpes un daži pacienti pat noasiņoja līdz nāvei.

Elektrošoks

Viens no visbiežāk izmantojamiem, bet nestrādājošiem līdzekļiem bija elektro terapija, jeb elektrošoks. Metode tika izdomāta 1930. gados priekš psihisko slimību ārstēšanas. Tagad elektrošoks joprojām tiek izmantots priekš smagu formu depresiju ārstēšanas.

Ketčups

1930. gadā doktors Arčibalds Mails paziņoja, ka atrada vielu tomātos, kura spēj izārstēt diareju, vemšanu un vēdersāpes. Tomātu ekstrakts, kuru viņš izlaida, vēlāk tika atzīts par izjokošanu. Kā zināms, tomātos tiešām ir veselīgais likopēns un antioksidanti. Tomēr, mūsdienu produktos, kas ir no tomātiem, tādos kā ketčups, ir daudz sāls, cukurs un konservanti.

Suņa ekskrementi

Kaltēti suņa ekskrementi kaut kad tika izmantoti pret sāpēm kaklā. Tos sajauca ar medu, lai attīrītu un samazinātu iekaisumu kaklā. Tāpat to izmantoja kā plāksteri priekš rētu sadzīšanas.

Haizivs skriemelis

Ideja izmantot haizivs skriemelis priekš vēža ārstēšanas, parādījās 1950. gados, pēc tā, kad tika noskaidrots, ka haizivis neslimo ar vēzi. Tomēr mūsdienu pētījumi parādīja, ka haizivs skriemelis nerada nekādu vajadzīgu un labvēlīgu ietekmi uz cilvēka organismu.

Dubļi

Dubļi tiek izmantoti vairākās zālēs, ieskaitot arī plēvītes, ar ko ir noklātas tabletes. NASA arī izmantoja šo ārstēšanas metodi priekš gravitācijas.

Cigaretes

Vēl pirms tā, kad visur parādījās reklāma cīņā ar smēķēšanu, 18. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā eksistēja kompānija, kura ieteica visiem smēķēt. Tajā laikā, tabakas dūmu elpošana tika uzskatīta par efektīvu ārstēšanu no vēža un astmas.

Heroīns

Heroīns, slavens kā diacetilmorfīns, kaut kad tika izrakstīts priekš klepus, saaukstēšanās un sāpju ārstēšanas. Tomēr, pēc satraukuma par to, ka šīs zāles izsauc atkarību un nepieklājīgu uzvedību, tās tika aizliegtas.

Ekstazī

Ekstazī, jeb MDMA (metilendioksimetamfetamīns) parādījās 20. gadsimta sākumā. 1970. gados daži psihiatri piedāvāja tos izmantot priekš psihoterapijas seansiem.

Dzīvsudrabs

Dzīvsudrabu izmantoja priekš sifilisa ārstēšanas līdz 20. gadsimta sākumam. Blakusparādības tādai ārstēšanai bija: zobu zaudēšana, kuņģu čūlu parādīšanās, neiroloģiskās problēmas un pat nāve.