Megalodona haizivs
Cik mums ir zināms megalodona (Carcharocles megalodon) ir viena no lielākajām haizivīm, kas ir eksistējusi šajā pasaulē. Šīs haizivis spēja izaugt līdz 18m garumā un apēda vairāk kā tonnu ēdiena dienā. Vārds megalodon grieķu valodā nozīmē `lielais zobs`, kas pilnībā atbilst šiem radījumiem, šo haizivju kodiens bija stiprāks nekā tironozauram. Megalodonas dzīvoja no 25 līdz 100 milj. gadu atpakaļ, lai gan šīs haizivis vēl joprojām var ieraudzīt dažās filmās.

Goblinu haizivs
Goblinu haizivs - tā ir reta haizivs suga. Šai haizivij ir neparasti liels purns.

Luminiscējošā haizivs
Luminiscējošā haizivs (Isistius brasiliensis) sasniedz tikai 50cm garumu, bet viņas var izgraut vaļus, zemūdenes un cilvēkus. Viņai uz ķermeņa ir neliels pleķītis, kurš liek citiem domāt tumsā, ka viņa ir maza zivtiņa, nekā ir patiesībā.

Krokjoslu haizivs
Krokjoslu haizivs (Chlamydoselachus anguineus) ir ļoti līdzīga jūras čūskai. Patiesībā šīs haizivis nav nemaz tik lielas, viņu garums parasti ir 1,5 m. Krokjoslu haizivis ir ļoti lokanas un spēj kustēties pavisam ne tā, kā tas ir pieņemts haizivīm. Kad viņa atver savu purnu, tas izskatās visai baisi. Šī haizivs cilvēkiem ir reti sastopama, jo tā dzīvo okeāna dziļumos.

Lapshaizivs
Lapshaizivs (Alopiidae) atšķiras no citām ar lielu asti, kas sastāv no haizivs pus izmēra. Lapshaizivs barojās no mazām zivtiņām un dažreiz izmanto savu asti, lai zivis iedzītu šaurās vietās, lai vieglāk tās būtu apēst. Tāpat viņas spēj nosist zivis ar astes sitienu. Viņas ir 3-4,5 m garas, bet var izaugt arī līdz 6m.

Platžaunu haizivs
Platžaunu haizivi (Megachasma pelagios) pirmo reizi pamanīja 1976. gadā. Viņa ir kā filtrs ar ļoti maziem zobiem, bet viņa peld ar ļoti plati atvērtām žaunām, lai noķertu medūzas un planktonus. Platžaunu haizivs - tas ir rets dzīvnieks un to sastapt ir ļoti reti. Eksistē tikai 41 gadījums, kad ir redzētas šādas haizivis, ieskaitot neseno gadījumu, kad platžaunu haizivi noķēra zvejnieki no Filipīnām un apēda.

Āmurgalvas haizivs
Eksistē ap 8-9 dažādu āmurgalvas haizivs (Sphyrna) veidi, kuri tā tika nosaukti dēļ viņu neparastās formas. Zinātnieki uzskata, ka attālums starp acīm, dod šīm haizivīm iespēju redzēt 360 grādu leņķī. Viņas viegli spēj ieraudzīt, kas notiek tām aiz muguras un tām ir ideāla binokulāra redze. Āmurgalvas haizivis spēj novērtēt attālumu tikai ar redzes palīdzību. Vēl šīs haizivis atšķiras no citām ar to, ka viņas parasti peld baros un saules gaismas ietekmē tās var aizdegties.

Gigantiskā haizivs
Gigantiskā haizivs (Cetorhinus maximus) tā ir otrā lielākā haizivs pasaulē. Parasti viņa izaug līdz 6-8 m garumā, bet dažas haizivis spēj izaugt arī līdz 12 m. Viņas purna platums, kuru viņa vienmēr tur atvērtu, kad peld, var būt līdz 1m. Atvērts purns šai haizivij spēj filtrēt planktonus, vēžveidīgos un mazas zivtiņas, kuras trāpa viņai rīklē atkarīgi no tā, kā viņa peld.