Mēs tev pastāstīsim par Karpmana trijstūri. Arī par to, kā pārvarēt krīzi attiecībās un tās padarīt veselīgas. Tas ir, tādām, kurās abas puses jūtās laimīgas, bez pienākuma, vainas vai vēl kā cita sajūtas. Tas var būt kā ģimene, tā arī draudzība.

Karpmana trijstūris

Karpmana trijstūrī cilvēkiem ir tikai 3 lomas: upuris, vajātājs (diktators) un glābējs. Bet tajā var atrasties gan divi dalībnieki, gan trīs, gan vairāk. Piemēram, vīrs, sieva un bērni. Vai vīrs, sieva un vīramāte. Un katrs cilvēks var spēlēt nevis vienu lomu, bet laiku pa laikam to mainīt. Un tagad detalizētāk par katru psihotipu un par to, kā tas grauj attiecības.

1. Upuris

Tā ir vienmēr ar dzīvi neapmierināta personība, pēc kuras domām visi ir netaisnīgi. Ciešanas – tas ir viņas pierastais stāvoklis. Cilvēks upura pozīcijā izjūt, ka no viņa nekas nav atkarīgs, viņš tic, ka dotajā situācijā viņš nevar izvēlēties savu uzvedību: “Tas viss viņu dēļ, bet ko es varēju padarīt?” Viņam te aizvainojoši, te bail, te kauns. Viņš apskauž un ir greizsirdīgs. Starp citu, tieši šī cilvēku tipa dēļ rodās divi nākošie.

2. Vajātājs (diktators)

Šis psihotips, kurš eksistē uz upura rēķina, bet dažreiz no tā izaug. Viņš ir saspringts, aizkaitināts, nikns un baidās. Viņš nevar aizmirst bijušās problēmas un pastāvīgi paredz jaunas bēdas nākotnē. Viņš kontrolē un kritizē tuviniekus, izjūt nepanesamo atbildības slogu un no tā ļoti piekūst. Viņa enerģija uz nulles.

3. Glābējs

Viņš jūt žēlumu pret upuri un niknumu pret diktatoru. Tāds cilvēks sevi uzskata latiņu augstāk par citiem un pašu vajadzīgāko. Bet īstenībā viņš nevienu neglābj, jo neviens viņam nav to lūdzis. Vienkārši tā ir viņa ilūzija, kuru viņš cenšās iekalt citiem galvā. Bet viņa rīcības un padomu mērķis – tā ir pašapliecināšanās nevis reāla palīdzība.

Ir tāda cilvēku kategorija, kuri vienmēr zin par citu problēmām un it kā vētraini tajās piedalās, bet bez īpašas jēgas.

Diktators upurim nedod mieru: pavēl un kritizē. Upuris cenšās, mokās, nogurst un žēlojās. Glābējs mierina, dod padomus, pieliek ausis un vesti priekš asarām. Dalībnieki periodiski mainās ar lomām.

Variants: vīrs un sieva šķīrušies, ir bērns. Māte (vajātājs) it visā vaino bērnu, it kā viņa dēļ viņa visu pametusi, upurējusi jaunību. Viņa no bērna pieprasa maksimālu atdevi un zāģē par katru sīkumu. Bērns (upuris) pierāda, ka tā nav viņa vaina, ka pie visa vainīgi citi, tajā skaitā paša māte un meklē glābēju, demonstrējot savas ciešanas un bezpalīdzību.

Tēvs (glābējs) iesaistās spēlē, cenšās palīdzēt upurim un aizsargāt viņu no vajātāja, bet, tā kā tā ir tikai glābšanas spēle, viņš neko nepanāk. Par to upuris apsūdz glābēju, pēc tam viņš pārvēršas par vajāšanas upuri, bet bērns attiecībā pret viņu, ieņem vajātāja lomu. Atzīmēsim, ka šeit māte spēlē kā upura lomu, kad bērnu norobežo no apkārtējās pasaules, tā arī vajātāja lomu, kad apsūdz.

Vēl viens sadzīves variants: vīrs – diktators, sieva – upuris un sievasmāte vai draudzene glābēja lomā. Viss virzās pa apli, katrs pēc kārtas ieņem te vainīgā, te vajātāja, te gudrā glābēja pozīciju.

Pats Karpmans saka: “Ja notiek kāda spēle, ja ir kādas attiecības, tas ir izdevīgi visiem sistēmas dalībniekiem. Citādi viss sabruktu. Ja jūs kaut kur piedalāties – tas jums ir nepieciešams. Komunicēt šī trijstūra rāmjos ir visai efektīvs veids neuzņemties atbildību par savu rīcību un lēmumiem, kā arī kā balvu par to saņemt stipras emocijas un tiesības nerisināt savas problēmas.”

Un viņam ir taisnība. Cilvēks vienmēr ieņem stāvokli, kas viņam ir izdevīgs, bet ne vienmēr apzināti. Lai reiz un uz visiem laikiem pārrautu šo trijstūri, ir jāapzinās savs stāvoklis tajā. Ja tu jūti, ka attiecībās tev nav komfortabli, tiec skaidrībā ar sevi. Jā, tieši ar sevi nevis meklē vainīgos, tādā veidā kārtējo reizi kļūstot par upuri un tā tālāk pa apli. Katram ir psiholoģiskas traumas un ilūzijas par attiecībām starp cilvēkiem, kas viņiem traucē dzīvot normāli.

Karpmana trijstūris - realitāte, bet tikai priekš nejēgām, kuri dzīvo ar jūtām, emocijām un personīgām psiholoģiskām traumām, nav skaidru mērķu un neprot sevi kontrolēt, reizi pa reizei nonākot upura vai vajātāja pozīcijā. Strādā ar sevi, nekoncentrē visu dzīvi tikai ap dažiem cilvēkiem, vēl jo vairāk neuzskati, ka kāds tev kaut ko ir parādā.