Brāļu nonāvēšana

Osmaņu impērijā ilgu laiku netika praktizēta pirmdzimtība, kad vecākais dēls saņēma mantojumā visu, tāpēc uz troni pretendēja vairāki brāļi uzreiz. Mehmeds iekarotājs, piemēram, nonākot pie varas, lika nogalināt lielāko daļu savu vīriešu dzimtes radinieku, tajā skaitā, arī, brāli - zīdaini, kuru nožņaudza šūpulī.

Bez tam, Mehmeds izdeva likumu, kurā tika noteikts: “Tam no maniem dēliem, kam pienāksies sultanāts, ir jānogalina savi brāļi”. Šo rīkojumu pildīja ilgus gadus.

Krātiņi, kas domāti šehzade

Brāļu nogalināšanas politika neiemantoja popularitāti tautā un starp garīdzniecību, un 1617.gadā no tās atteicās. Tā vietā šehzade (sultāna dēli), kuri mantotu troni, tika ieslodzīti speciālās telpās Stambulā, Topkānas pilī. Viņi atradās apsardzes uzraudzībā. Daudzi no viņiem sajuka prātā vai arī pārvērtās par dzērājiem un uzdzīvotājiem… Bet ko atlika citu darīt?

Pils - klusa elle

Tika uzskatīts, ka sultānam nevajag daudz runāt. Pat ieviesa īpatnēju žestu valodu, ar kuru palīdzību sultāns deva pavēles. Topkānā prātā juka ne tikai troņa mantinieki, bet arī paši sultāni.

Dārznieki - slepkavas

Osmaņu impērijā nebija atsevišķa slepkavu korpusa. Šo pienākumu pildīja galma dārznieki, kuri periodiski cirta galvas tiem, kuri nepatika sultānam. Interesanti, ka sultāna ģimenes locekļu vai augstas amatpersonas asinis izliet bija aizliegts. Viņus nožņaudza. Tāpēc galvenais dārznieks vienmēr bija stiprs un muskuļots vīrietis.

Cīņa par izdzīvošanu

XVIII gadsimta beigās parādījās interesants paradums. Vainīgo kalpotāju izsauca uz satikšanos ar galveno dārznieku. Ja dārznieks viņam pasniedza balto šerbetu, tas nozīmēja, ka šoreiz vezīrs ir saņēmis piedošanu. Ja sarkano - viņu gaidīja nāves sods.

Bet vezīram bija iespēja izvairīties no nāves. Viņam vajadzēja aizbēgt no dārznieka, kas viņam dzinās pakaļ ar zīda virvi, pa pils dārzu. Ja tas viņam izdevās, viņu vienkārši atstādināja no pils pienākumiem un vairs vainīgais netika vajāts. Tiesa, dažiem izdevās aizbēgt. Bet vienam augstam ierēdnim pat izdevās kļūt par sadžak - beju ( kaut kas līdzīgs provinces gubernatoram).

Vezīrs - grēkāzis

Ja valstī kaut kas notika ne tā, pirmos sodīja ar nāvi vai atdeva tautai izrēķināties lielos vezīrus. Pat neskatoties uz to, ka viņu rokās bija gandrīz tik pat liela vara kā sultānam. Selima Bargā valdīšanas laikā nomainījās tik vezīru, ka viņu amata pārņēmēji sāka nēsāt sev līdzi testamentu...

Asiņainās nodevas

Ne musulmaņi impērijā tika aplikti ar īpatnējām nodevām: tādām ģimenēm bija nepieciešams dienestā jaunus puikas, kuri kļuva vēlāk par janičāriem. Izvēlējās tikai pašus stiprākos, tāpēc nodevas attiecās uz vienu ģimeni no 40.

Puikas ar varu nogādāja uz Stambulu, apgraizīja un pievērsa islāma ticībai. Atjautīgākie un skaistākie tika nosūtīti uz pili, kur viņus apmācīja. Daži pat varēja kļūt par vezīriem. Citi strādāja fermās, kur mācījās turku valodu un fiziski attīstījās.

Sasniedzot 20 gadu vecumu, viņi kļuva par janičāriem – sultāna armijas elitāriem kaujiniekiem.

Verdzība

Tā bija no galvenajām šīs impērijas tradīcijām. Vairums vergu tika piegādāti no Āfrikas un no Kaukāza. Tāpat, bija pastāvīgs ukraiņu, krievu, poļu pieplūdums.

Sākotnēji nedrīkstēja paverdzināt musulmaņus, bet ar laiku par šo tradīciju klusi aizmirsa. Tiesa, osmaņu vergiem bija mazliet vieglāk iegūt brīvību vai sasniegt kādu no stāvokļiem sabiedrībā.

Vajag, tāpat, pieminēt, ka verdzību pavadīja milzīga nežēlība. Cilvēki gāja uzbrukumu laikā un no nogurdinoša darba. Zaudēja iespēju turpināt savu dzimtu, jo viņus padarīja par einuhiem. Osmaņi ieveda miljoniem vergu no Āfrikas, bet mūsdienu Turcijā ļoti maz cilvēku, kas ir cēlušies no Āfrikas – tas ir vēl viens apstiprinājums, ka ar cilvēkiem apgājās ļoti nežēlīgi.

Masu slepkavības

Vajadzīgs atzīmēt, ka impērija, neskatoties uz minēto, bija diezgan lojāla pret citas ticības cilvēkiem. Tādā nozīmē, ka turki pieņēma pat ebrejus, kuri tika padzīti no Spānijas. Starp ierēdņiem bija daudz grieķu un albāņu. Bet kad turki juta bīstamu situāciju, tad pieņēma nežēlīgus lēmumus.

Selims Bargais, piemēram, nogalināja gandrīz 40000 šiītu, kuri noliedza viņa autoritāti , kā islāma aizstāvi.
XIX gadsimtā, pakāpeniski, impērijas autoritātei sarūkot, valsts pacietība pret mazākumtautībām pazeminājās. Jāpiemin , ka turki nogalināja 1,5 miljonus armēņu 1915.gadā. Daudzas valstis šo notikumu atzina kā genocīdu.

Harēms

Tas bija viens no ievērojamākajiem Topkānas pils objektiem, kuru nevienam nebija tiesības redzēt. Harēmā dzīvoja līdz 2000 sievietēm, kuras, pārsvarā, bija nopirktas vai nozagtas verdzenes. Dažas no viņām praktiski nebija redzējušas sultānu. Citas, savukārt, varēja iegūt manāmu ietekmi un pat piedalījās politisko jautājumu risināšanā. Tāda bija slavenā ukraiņu skaistule Roksolana, kurā iemīlējās Suleimans Lieliskais.