Zinātnieki atklājuši jaunu optisko ilūziju, kas Tevi var padarīt traku. Koncentrējies uz sarkano punktu, kamēr baltie punkti griežas. Tev sāk likties, ka baltie punkti kustas pa deformētu apļveida līniju, bet patiesībā viņu kustās pa taisnu līniju nesaskaroties.

Lai pārliecinātos par šīs optiskās ilūzijas patiesumu koncentrējies uz vienu balto punktiņu un Tu pamanīsi, ka tas kustas pa taisnu līniju.

Zinātnieki no Japānas Keino Universitātes noskaidroja, ka simtiem punktu, kas kustas nejaušā, bet taisnā līnijā un nesaskaras, mūsu prātos pārvēršas par deformētām kustībām.

Ilūzijas efektivitāte palielinās, ja ekrānā redzami ļoti daudz balto punktu. Zinātnieki pagaidām nespēj izskaidrot, kāpēc mūsu prāts tā uzvedas.

Griežošie apļi

Skaties uz melno punktu centrā un kustinot galvu uz vienu sānu apļi sāk griezties, bet galvu virzīt otrā virzienā apļi sāk griezties pretējā virzienā.

Germana restes

Pirmais, cilvēks, kurš aprakstīja šo ilūziju zinātniskajā literatūrā, bija vācu fiziologs Ludimars Germans, 1870. gadā.

Vietās, kur krustojās baltās līnijas ir balts punkts, bet skatoties uz vienu no punktiem pārējie iekrāsojās melnā krāsā.

Izzūdošais attēls

Skaties uz vienu šīs optiskās ilūzijas punktu apmēram 30 sekundes un tas lēnām izzudīs.

Trokslera efekts - cilvēkam fiksējot skatienu vienā punktā, apkārtējās vides stimuls lēnām pazūd.

Kaniza trīsstūris

Šo ilūziju pirmo reizi aprakstīja psihologs Gaetano Kaniza (Gaetano Kanizsa). Skatoties uz šo ilūziju, tavs prāts rada trīstura formas attlēu, kaut tas nemaz neeksistē.

Neiespējamais objekts

Šis ir viens no neiespējamo objektu piemēriem. Divi taisnstūra pīķi turpinājumā pārvēršas par trīs apļveida pīķiem.

Monstra ilūzija

Abi attēlā redzamie monstri ir vienāda izmēra. Mūsu prāts vienu no monstriem automātiski padara tālāku, lai kompensētu tā šķietamu lielumu.

Jastrova ilūzija

Ilūzija nosaukta par godu Robertam Jastrovam - 1889. gads. Zemākā figūra liekas lielāka, kā augšējā, bet abas ir vienāda izmēra. Tas izskaidrojams ar to, ka vienas figūras gals ir šaurāks nekā otrai figūrai un mūsu prāts to uzver kā mazāku.

Freizera spirāle

1908. gadā britu psihologs Džeims Freizers atklāja šo ilūziju. Varētu likties, ka attēlā redzama nebeidzama spirāle, bet patiesībā attēls sastāv no apļiem.

Ebinghausa ilūzija

Abi centriskie apļi ir pilnīgi vienāda izmēra, kaut vizu;ali tie liekas atšķirīgi.

Colnera ilūzija

Garās melnās līnijas patiesībā ir paralēlas. Ilūziju rada šķērsās īsās līnijas, kas novietotas uz garajām līnijām.

Pogendorfa ilūzija

Skatoties uz attēlu liekas, ka zilā līnija ir melnās līnijas turpinājums, bet patiesībā melnās līnijas turpinājusm ir sarkanā līnija.

Paralēlā ilūzija

Sākotnēji līnijas liekas izliektas un šķības, bet patiesībā tās ir paralēlas.