Vecāku sazināšanās ar bērniem

“Trīs minūšu noteikums” ir vienmēr satikt bērnu ar tik lielu prieku, interesi un sajūsmu kā draugu, kuru daudzus gadus neesi redzējis.

Un nav svarīgi, vai jūs atgriezāties no veikala, kur nopirkāt maizi vai pēc dienas darba atgriezāties mājās, jums tas ir jāievēro. Galu galā visu, ko bērns vēlas pastāstīt vecākiem, viņš izklāsta satikšanās pirmajās minūtēs. Svarīgi šo laiku nepalaist garām.

Ir vecāki, kuri intuitīvi izpilda “Trīs minūšu noteikumu”. Piemēram, bērnu izņemot no skolas vienmēr nolaižas līdz viņa acu līmenim, apskauj un saka, ka viņiem viņa pietrūka. Kamēr citi vienkārši paņem bērnu aiz rokas ar vārdiem “Nāc,” turpinot runāt paralēli mobilajā telefonā. Pēdējā gadījumā nav saziņas starp pieaugušajiem un bērniem.

Atgriežoties mājās, vispirms pievērsiet uzmanību bērnam. Novelciet kurpes, apsēdieties blakus bērnam. Vienmēr var atrast dažas minūtes, lai pajautātu viņam par pagājušo dienu un paklausītos.

Tad jūs varat ēst vai skatīties ziņas. Bet, ja bērnam neveltīsi pirmās pāris minūtes, viņš staigās aiz jums visu vakaru, prasot saziņu. Un kādā brīdī tas viņam apniks, un viņš attālināsies. Ir svarīgi atcerēties šīs saziņas īpatnības ar bērniem.

Svarīgs nav kopā pavadītais laiks, bet svarīga tā kvalitāte. Dažas minūtes sirsnīgas sarunas bērnam nozīmēs vairāk nekā kopā pavadītā diena, kuras laikā jūs bijāt fiziski tuvu tajā pašā dzīvoklī, bet domās bijāt tikai sevī.

Statistika saka, ka mūsdienu vecāki velta vidēji pusotru stundu dienā, lai sazinātos ar bērniem. Tas ir diezgan labs rādītājs. Atliek tikai rūpēties par šo stundu emocionālo pilnību.

Vecāku rūpes un satraukums noteikti nepadara bērnus laimīgākus. Vecāki uzskata, ka viņi pastāvīgi darbojas tikai bērnu labā un bērnu labklājībai. Bet bērnam komunikācija ir svarīgāka par visām lietām un dzīves piemēru.

Vecāki un bērni izteicienam “laiks kopā” bieži piešķir atšķirīgu nozīmi. Pieaugušajiem ir pietiekami, ka bērni vienkārši ir tiem tuvumā, kad viņi kaut ko dara pa māju vai dodas uz veikalu.

Bet bērniem “laiks kopā” – tas ir laiks, kad skaties acīs, kad vecāki apsēžas blakus, noliekot malā mobilo tālruni, izslēdz domas par simtiem savu problēmu, un neatraujas sarunas laikā. Tad viņi jūtas īpaši, nepieciešami, svarīgi, mīlēti. Bērns jums neuzticēsies, ja viņš domās, ka viņš nav prioritāte.

Ne vienmēr vecākiem ir laiks ne tikai parunāties, bet arī paspēlēties ar bērniem, un kad tā sanāk, ir svarīgi darīt to, ko bērns grib. Lieki ir piedāvāt savas izklaides iespējas.

Laiks ļoti skrien, jūs nevarēsiet to atgūt, jo jūsu dēli un meitas pieaugs, tāpēc nezaudējiet nevienu minūti un jau tagad sākat veidot uzticamas attiecības ar viņiem. Jums palīdzēs šie „ Trīs minūšu noteikumi”!