Mentālā vilšanās – atklāj garīgo izeju, atbilstoši garīgā vilšanās noved pie smalkākās pasaules un tā bezgalīgi.
Daudzi ļoti bieži un uz ilgu laiku iestrēgst kādā situācijā, tēlā un tikai caur sāpēm un ciešanām var pārvietot viņu uzmanības fokusu uz dzīves objektivitātes plašāku diapazonu.

Neciest? Neiespējami – šis noteikums ir Radītāja ielikts cilvēka DNS, lai dvēsele paceltos (vai nolaistos – tas nedod izeju) un aktīvi attīstītos.

Katru reizi, kad cilvēku grib pacelt, atklāt viņa iekšējo būtību – viņš kaut ko zaudē…

Bet kāpēc? Tāds ir izvēles process starp pagātni un nākotni.

Bailes zaudēt tik ērto, pierasto, pazīstamo…vienmēr taču nākas izvēlēties: Bailes vai Mīlestību. Ja cilvēks neuzticas Dievam – viņš sāk spēlēt spēles pats ar sevi.

Stratēģisko uzdevumu formulēšana, nesaskaņota ar Radītāja programmu – noved pie vilšanās dzīves jēgā. Cilvēks sapņo pārvaldīt katru dienu, minūti un atkal sāk ciest, kad plāni sabrūk. Viņu praktiski piespiež ņemt audeklu un krāsas un zīmēt dzīvi no jauna.

Atkal bailes, spriedze…Lūk, kāpēc nav iespējams neizjust sāpes, kamēr pastāv piesaistes, ir konvencijas, bet nav uzticēšanās Liktenim.

Tāpēc nodevība – tas ir eksāmens par uzticēšanos savam augstākajam ‘Es’. Nodod – nodod Dievam rokās. Šeit jau izvēlēties nenākas, kad ved: Bailēm jāatbrīvo vieta Mīlestībai un Pieņemšanai.