Pēc dēla piedzimšanas, neaicinātā viešņa sāka ciemoties aizvien vairāk, slēpjoties aiz sociālā viedokļa un aiz vēlamajām pienākuma un atbildības sajūtas maskām. Pēc meitas piedzimšanas “tantuks” pārvācās pie manis uz palikšanu. Rupji un ciniski. Ar visu bagāžu – skumjām, melanholiju, garlaicību, mājsaimnieciskumu un lieko svaru. Viņa veica revīziju mājā un skarbi izmeta meitenīgo garderobi un pilnībā aizliedza nēsāt kurpes uz papēžiem. Kad es kautrīgi piedāvāju ieiet apakšveļas veikalā, “tantuks” bija nepārliecināms: “Kur?! Dēlam nav kombinzona!”. Ar katru dienu viņa aizvien drošāk rīkojās pa māju, no kā bērni retāk sāka smieties, draugi – nākt ciemos, a vīrs čukstēt ausī dažādus mīļvārdiņus.

Bet kaut kā, kādu pavasara dienu, mana “iekšējā meitene” kaut ko ierunājās : dzīve palikusi vienkārši nepanesama. Nopērkot zābakus uz papēža un pārkrāsojusies ugunīgi sarkanā krāsā, es izsviedu no manas mājas ļauno, resno, saimniecisko “tantuku” ar viņas zupām,neapmierinātību, nogurumu un pienākuma sajūtu.

Un uzrakstīju priekš sevis baušļus, kā cīnīties ar “tantuka” sindromu:

1. Bauslis: Visu dari vienkārši un ar mīlestību

Kā saka filozofi, kas ir iekšā, tas ir arī no āras. Ja tu priecājies par pasauli, izbaudi, katru dzīves mirkli, tad arī ārēji paliec skaistāka, pievilcīga: gan priekš apkārtējiem, gan veiksmei, Tavs labais garastāvoklis, tā pat kā apļi uz ūdens, izplatās uz visiem, kas atrodas apkārt. Tikai “tantuki” aizmirst, ka laimīgām mammām – laimīgi bērni, laimīgām sievām – laimīgi vīri.
2. Bauslis: Nostādiet sievišķīgos priekus kā dzīvībai nepieciešamus.

Atcerieties dziesmu no filmas “Gardemarini, uz priekšu!”. “Gudriem radīsies ne viltīgs noslēpums, Vīrišķīgs prāts – vainu ir, vai nav. Sievišķīgais skaistums - cits, tas ir apgūstams...” Tad ko mēs “apgūstam”, lutinot sevi ar dažādām sievišķīgām lietiņām – Chanel smaržām, stringiem ar briljantiem un gada abonementu uz kādu mīļu žurnālu?

Sievišķīgumu! Šarmu! Veidu kā sajaukt prātu! Nekādu “tantiskumu”. Tikai sajūtu, ka tu vēl esi kaut kas nepārstējams. Neraugoties uz vecumu!

3. Bauslis: Es nevienam neko neesmu parādā

Parāda sajūta (“es esmu parādā”, “man ir parādā”) vajag veltīt lielu daļu psihiatrijas. Žanra klasika: ciest nevaru gatavot (tīrīt, mazgāt), bet man ir pienākums. Bet tā vietā, lai atteiktos no nemīlētās nodarbes, sevi piespiežam, sākam dusmoties uz visu, un pārvēršamies par neapmierinātu “tantuku”. Lai gan “viss” šeit nav pie vainas: viņi taču man neprasīja trīs stundas vergot virtuvē, lai iepriecinātu viņus ar pusdienām no pieciem ēdieniem? No bērnībā ieaudzinātās pārliecības, ka bez gardas zupas, vīrs aisbergs, bet bērni nomirs no bada, vajag atbrīvoties! Filmas “Jums pat sapņos nav rādījies” varone uz klases audzinātājas pamācību “Meitenīt manu, kad tu paaugsies, tev būs vīrs. Tu sapratīsi, cik tas ir labi, kad cilvēkam ir pienākuma sajūta”, atbildēja šādi: “Pēc manām domām, tikai mīlestība prot ar visu tikt galā”.

4. Bauslis: Man vienalga, ko teiks cilvēki. Galvenais, ko par sevi domāju es

Par sevi vajag domāt tikai labas domas. Bet ja kāds domā citādāk – tās ir viņa problēmas. Par to “ko cilvēki pateiks”, pārdzīvo tikai “tantuki”. “Meitenes” savukārt, kā Kastanedas karavīri, “meklē ideālu tikai savās acīs”Taisna mugura, viegla gaita, piepacelts zods: vai tad kāds šaubās, ka jūs esat dieviete, nevainojama, laimīga sieviete? Nē! Un, starp citu, vēlāk mazāk runās aiz muguras.

5. Bauslis: Augstiem papēžiem un seksuāliem tērpiem par ar bērniem rokās – Jā!

Tīkliņiem un bezformīgām drēbēm pat ja nav vīra – nē!

Vai jūs zinājāt, ka visvairāk lūpukrāsu izmanto...neuzminēsiet! Sievietes no Arābu Emirātiem. Ilgi nevarēju saprast kāpēc? Viņas tak nēsā parandžu! Izrādās, viss ir vienkārši! Pie mums sieviete sevi sakopj, kad viņas iziet ārā no mājas, uz darbu, ciemos. Vīra klātbūtnē iet halātā, bez frizūras, bez kosmētikas – kopsummā, pašas zinam. Pie viņiem tas ir otrādi. Cilvēkiem austrumu sievietes iespējams ne tik ļoti pucējas, bet toties mājās – vīra un tuvinieku klātbūtnē – izskatās, kā karalienes. Zelta likums, ne tā? Tikai “tantuki” saka “nav spēka”, “nogurusi”, “aizņemta”, “negribās”.

“Meitenes” ieslēdz fantāziju, šķirsta “Kamasutru”, nodarbojas ar Tantru, taoistu seksuālo praksi, arābu dejām.

6. Bauslis: Sievietes pienākums – nevis apkalpot, bet iedvesmot vīrieti!

Mans tēvs sacīja, ka no sievām, kuras vienreizēji gatavo un labi mazgā kreklus, vīri neiet prom. Viņam bija trīs sievas. Visas lieliski gatavoja un mazgāja... Viņš tā arī nesaprata vienkāršu lietu: mājsaimnieces un sievas – tas nav viens un tas pats. Pirmā – pārņemta ar mājsaimniecību, priekšautā un ar kausu. Otra – māk “iekārtot” ikdienas dzīvi, kļūt par mūzu, iedvesmas avotu, būt par ģimenes smadzeņu centru, galu galā – viss, kas nepieciešams – tikai ne “tantuks”!

7. Bauslis: Es esmu un ar to jau pietiek priekam!

Citas, tādas ka es nav un nekad nebūs! Piekrīties, ir noziegums justies nelaimīgai, nogalināt sevī ar ikdienišķām, pa lielam izdomātām problēmām, neatkārtojamu individualitāti un pārvērsties par pelēko peli!

Iepatikās? Padalies ar draugiem!